Kognitīvais Nepārtrauktība: Pārliecību Maiņas Paņēmiens

Satura rādītājs:

Video: Kognitīvais Nepārtrauktība: Pārliecību Maiņas Paņēmiens

Video: Kognitīvais Nepārtrauktība: Pārliecību Maiņas Paņēmiens
Video: Edmunds Vanags: Prāts un domāšana kognitīvo zinātņu perspektīvā 2024, Marts
Kognitīvais Nepārtrauktība: Pārliecību Maiņas Paņēmiens
Kognitīvais Nepārtrauktība: Pārliecību Maiņas Paņēmiens
Anonim

Cilvēki, kuri ir nomākti, nemierīgi vai dusmīgi, mēdz reaģēt uz notikumiem tā, it kā būtu nonākuši katastrofā. Pat īslaicīgs diskomforts viņiem šķiet nepanesams. Viņi uzskata, ka nespēs izdzīvot notikušo.

Tā izpaužas melnbaltā domāšana, kurā cilvēki uztver sevi, pasauli un citus no visu vai neko pozīcijas, redz tikai pozitīvās vai negatīvās puses un dodas galējībās, novērtējot notikumus kā absolūtus panākumus vai pilnīga katastrofa.

Image
Image

Lai mainītu uzskatus, kas raksturīgi melnbaltai (divdomīgai) domāšanai, tiek izmantota "Kognitīvā kontinuuma" tehnika.

Kā izmantot tehniku

Šo paņēmienu izmanto, ja klients situāciju vērtē negatīvi, piemēram: "šī ir katastrofa"vai sniedz negatīvu vērtējumu par sevi, piemēram: "Es esmu zaudētājs" … Kognitīvo kontinuumu var izveidot vairākos veidos. Turpmākajos dialogos es skaidri parādīju, kā tiek veikta katra no divām tehnikas izpildes metodēm. Pirmajā piemērā klients situāciju vērtē negatīvi, bet otrajā - pats.

1. piemērs. Attieksme pret situāciju

Pirmkārt, es uzzīmēju skalu no 0 līdz 100%, kur 0% ir pilnīgs negatīvisma trūkums, un 100% ir tā spēcīgākā izpausme. Tad es lūdzu klientu novērtēt negatīvo situāciju un ievietot šo vērtējumu skalā. Pēc tam kopā ar klientu mēs papildinām skalu ar starpposma apstākļiem ar 10% soli un pārvērtējam situāciju saskaņā ar jaunu notikumu gradāciju skalā. Kad mainās negatīvais vērtējums, mēs apspriežam, kāpēc patiesībā viss ir labāk, nekā šķita iepriekš.

Image
Image

Terapeits: “Vakar jūs bijāt ļoti sarūgtināts, jo intervijas laikā netika atbildēts uz visiem jautājumiem. Tu tā domā ja jūs nepieņems šim amatam, tas būs briesmīgi … Uzzīmēsim skalu ar rādītājiem no 0 līdz 100%, kur 100% ir, ja jums tika diagnosticēta letāla diagnoze, un 0% ir pilnīgs negatīvisma trūkums. Pieņemot, ka jūs tiešām netiksiet pieņemts darbā, cik briesmīgi tas būtu šajā mērogā?"

Klients: "Es domāju, ka 70 procenti. Pēdējā laikā man ir bijis grūti atrast darbu."

Terapeits: “Tagad aizpildīsim skalu ar dažādiem notikumiem, lai iegūtu sava veida nepārtrauktību. Atzīmēsim rādītājus skalā: 100% - šī ir ziņa par letālu diagnozi, un 70% - jūs netiksit uzaicināts strādāt. Kurš notikums varēja sasniegt 90% atzīmi?"

Klients: "Nu … Ja es saslimtu ar smagu pneimoniju un nokļūtu intensīvajā terapijā."

Terapeits: "Un 80%?"

Klients: "Ja manā mājā būtu ugunsgrēks."

Terapeits: "Un 60%?"

Klients: "Grūti pateikt … Varbūt šķiršanās no mana vīra."

Terapeits: "Un 50%?"

Klients: "Es nezinu … Varbūt ir strīds ar draugu."

Terapeits: "Un 40%?"

Klients: “Varbūt, ja man būtu slikts matu griezums. Es domāju, ka uz to var attiecināt daudzas situācijas."

Image
Image

Terapeits: "Tātad, ja jūs nepieņem darbā jaunam darbam, vai tas ir tik briesmīgi kā nāvējoša diagnoze, reanimācija vai ugunsgrēks?"

Klients: "Protams, nē"

Terapeits: "Padomā, vai tiešām ir sliktāk, ka tevi nepieņems darbā, nekā šķirties no mīļotā?"

Klients: "Tev taisnība. Mans vīrs man ir daudz svarīgāks. Ja es nesaņemšu šo darbu, tas, visticamāk, būs tikpat nepatīkams kā cīņa ar draugu, bet ne katastrofa."

2. piemērs. Attieksme pret sevi

Šajā piemērā es atkal zīmēju skalu no 0 līdz 100% un lūdzu klientu ievietot skalā savus uzskatus. Tad mēs aizpildām skalu ar papildu apstākļiem un apspriežam iegūto rezultātu.

Image
Image

Terapeits: « Jūs uzskatāt sevi par stulbu, jo vakar uz interviju netika atbildēts uz visiem jautājumiem.… Uzzīmēsim skalu un iestatīsim vērtības uz 0 un 100%. Iedomājieties, ka 100% ir visgudrākie darba meklētāji, kuri var atbildēt uz visiem jautājumiem. Kur mēs jūs varam ievietot skalā?"

Klients: "Nulle, iespējams."

Terapeits: "Vai jūs zināt kādu, kuram 0% ir taisnīgāka aplēse nekā jums?"

Klients: “Jā, ir viens draugs no mūsu nodaļas. Pirms pieņemšanas darbā viņa neizdevās vairākās intervijās."

Terapeits: “Liksim to 0%. Vai kāds intervijā varētu būt neveiksmīgāks par tavu draugu?"

Klients: "Nezinu".

Terapeits: “Iedomājieties cilvēku, kurš katru reizi atbild uz visiem jautājumiem nepareizi un bieži pat nezina, ko teikt. Ja jūs to ievietojat skalā ar 0%, tad kur pārvietot savu draugu un kur likt jūs?"

Klients: "Šajā gadījumā paziņa no mūsu nodaļas ir 30%, bet mana - 50%."

Terapeits: "Kā ir ar cilvēku, kurš pat nemeklē darbu un nesūta CV?"

Klients: "Tad tas jānovieto 0%apmērā."

Terapeits: "Un kur pārvietot cilvēku, kurš cenšas, bet nekas nesanāk?"

Klients: "Tad to var pārvietot par 20%."

Terapeits: - Un jūs un jūsu paziņa no jūsu nodaļas?

Klients: "Es zinu 50%, bet es 70%."

Image
Image

Terapeits: "Kā jūs domājat, vai ir pareizi nosaukt cilvēku, kurš ir 70% eksperts, par stulbu?"

Klients: Nepareizi. Visticamāk, par šādu cilvēku varam teikt, ka viņš ir 70% eksperts”.

Terapeits: “Tagad atgriezīsimies pie jūsu idejas. Cik jūs tagad esat pārliecināts, ka esat stulbs, ja intervijā nevarējāt atbildēt uz visiem jautājumiem?"

Secinājums

Tehnika "Kognitīvais nepārtrauktība" ļauj klientam redzēt, ka papildus galējām robežām: "labi vai slikti", tika galā vai neizdevās ", ir dažādi šo jēdzienu gradācijas. Spēja redzēt gradācijas ir prasme, kas palīdz klientiem aplūkot notiekošo nākotnē, nenonākt galējībās, racionālāk izturēties pret dažādiem dzīves apstākļiem un vieglāk ar tiem tikt galā.

Bibliogrāfija:

  1. Kognitīvās psihoterapijas paņēmieni / R. Leahy - "Pēteris", 2017 - (Pats psihologs (Pēteris))
  2. Beku Džūditu. Kognitīvā uzvedības terapija. No pamatiem līdz norādījumiem. - SPb.: Pēteris, 2018.- 416 s: il. - (Sērija "Psiholoģijas maģistri")

Ieteicams: