Novēlota Reakcija Uz Traumu

Video: Novēlota Reakcija Uz Traumu

Video: Novēlota Reakcija Uz Traumu
Video: РЕАКЦИЯ РЕЖИССЁРА на клип Даня Милохин & Мумий Тролль - Башня | *РАЗБОР* 2024, Aprīlis
Novēlota Reakcija Uz Traumu
Novēlota Reakcija Uz Traumu
Anonim

Ukraina jau vairākus gadus dzīvo bruņota konflikta stāvoklī. Šajā laikā daudzi pieaugušie ir guvuši smagas psiholoģiskas traumas. Visu laiku kopš konflikta sākuma psihologi ir daudz rakstījuši un runājuši par bērnu psiholoģiskās traumas sekām. Grūtības slēpjas faktā, ka, ja bērns, teiksim, ir ievainots, tad viņam nekavējoties tiek sniegta palīdzība. Ārsti rūpīgi uzrauga brūci un var precīzi pateikt, kad ir atveseļošanās. Psiholoģiskā trauma ir mānīga. Bieži vien tam ir aizkavēta ietekme. Tie. tūlīt pēc pieredzētā traumatiskā notikuma bērna stāvoklis un uzvedība var nemainīties vispār, vai arī traumas izpausmes un simptomi var izpausties nenozīmīgi, vai arī vecāki nesaista bērna stāvokļa izmaiņas ar traumu. Traumas sekas var skaidri izpausties mēnešus vai pat gadus pēc traumatiskā notikuma.

Jāsaprot, ka bērni ne vienmēr spēj vārdos aprakstīt savu stāvokli un sajūtas. Ne tik sen tika veikta socioloģiskā aptauja, aptaujas laikā varēja konstatēt, ka tikai 50% bērnu, kas tieši saskaras ar psihologu, var runāt par gūto traumatisko pieredzi. Bērniem vecuma īpatnību dēļ ir grūti atšķirt stāvokli un izveidot cēloņsakarības attiecības (traumas-sekas), dažās ģimenēs ir izteikts aizliegums runāt par pagātnes notikumiem, maziem bērniem vienkārši nepietiek vārdu krājums, lai aprakstītu viņu stāvokli. Jāatceras arī tas, ka bērna psihi aktivizē aizsardzības mehānismus, tostarp represijas, t.i., bērns aizstāj atmiņas par traumu. Šajā gadījumā bērns, iespējams, tieši neatceras notikumus vai traumatisku epizožu sēriju, bet piedzīvo ļoti spēcīgas "pēkšņas" sajūtas. Šīs spēcīgās sajūtas var izraisīt bailes, pārvēršoties šausmās, dažkārt pilnīgi neracionālas (t.i., šobrīd bērnam objektīvi nekas nedraud); panikas lēkmes, ko papildina bailes, sirdsklauves, karstuma vai aukstuma sajūta; dažādi depresīvi apstākļi; murgi. Arī saskarsmē ar dažādiem izraisītājiem bērnam var rasties spēcīgas jūtas. Piemēram, atrodoties mierīgā teritorijā, viņš ieraudzīja cilvēku militārā formastērpā vai dzirdēja smaržu, kas atgādināja traumatisku notikumu. Vai arī pēkšņas lobīšanas laikā es ēdu savas iecienītākās zemenes. Gadu vēlāk māte atnes ogas un noliek tās bērna priekšā, un viņam sākas panikas lēkme. Vai arī pilnīgi mierīgs pusaudzis, klasesbiedra draudu gadījumā piedzīvo pilnīgi nekontrolējamas dusmas un metas uz puisi ar dūrēm, nespējot apstāties. Dažos gadījumos bērns sāk ciest no dažādām slimībām, sākot no akūtām elpceļu vīrusu infekcijām un beidzot ar nopietnākām. Ļoti sabiedrisks, sabiedrisks bērns pēkšņi pārvēršas par vientuļnieku, jebkāda saskarsme ar bērniem, pieaugušajiem un pat radinieku viņam ir sāpīga. Bērna kognitīvie procesi var palēnināties un samazināties. Bērns var kļūt pārāk impulsīvs vai, gluži pretēji, mēģināt kontrolēt savas reakcijas, vienlaikus izskatoties pilnīgi mierīgs. Aizkavētas reakcijas gadījumā uz traumatisku notikumu bērna risks saslimt ar PTSD krasi palielinās. Tikai speciālists var precīzi noteikt stāvokli un dažu bērna reakciju cēloņus vai parādītos simptomus.

Vecākiem ir svarīgi saprast, ka katrs bērns ir neaizsargātāks un ir ievainojams nekā pieaugušais. Pirmkārt, tāpēc, ka bērni jūtas bezspēcīgi ietekmēt situāciju, viņiem nav pietiekamas dzīves pieredzes, lai tiktu galā ar sarežģītiem notikumiem, viņiem nav pietiekami daudz pašu resursu, it īpaši, ja tuvi pieaugušie paši ir grūtā stāvoklī un nevar sniegt atbalstu bērnam. Tāpat bērniem vecuma īpatnību dēļ ir grūti atšķirt realitāti no fantāzijām par notiekošajiem notikumiem. Bērns var uztvert apkārtējo pasauli kā naidīgu, briesmu pilnu un visu laiku baidīties. Šajā sakarā var mainīties bērna attieksme pret cilvēkiem kopumā un nākotnes izredzes.

Ja bērns izspiež traumatisku notikumu, t.i. bērns vispār neatceras par piedzīvoto, trauma turpina savu postošo ietekmi uz garīgo un fizisko veselību. Tāpēc bērna traumatiskā notikuma neminēšana nav precīzs rādītājs, ka psihe ir pilnībā "apstrādājusi" traumatisko pieredzi un sekas neparādīsies nākotnē.

Pieaugušais var saskarties ar visu iepriekš minēto. Ja jūs vai jūsu mīļie esat pieredzējuši traumatisku notikumu un novērojat satraucošas izmaiņas sevī vai citos ģimenes locekļos, negaidiet un ceriet, ka problēma "atrisināsies" pati par sevi! Meklējiet palīdzību no speciālistiem. Tas palīdzēs ne tikai uzlabot jūsu stāvokli tagadnē, bet arī ietaupīs jūs no negatīvu seku rašanās nākotnē!

Ieteicams: