Mēs Visi Nākam No Bērnības2 "Turiet Muti Ciet, Lai Neradītu Problēmas Citiem"

2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50

Šī stāsta sākums bērnībā, kā arī daudzi citi. Kad ģimenē radās konflikti vai vecāku negatīvais noskaņojums, bērns piesaistījās sev un uzskatīja, ka tēvs vai māte ir ar viņu neapmierināti.

Neviens viņam nepaskaidroja, ka pieaugušie var piedzīvot dažādas jūtas un emocijas, un iemesli var būt pilnīgi atšķirīgi, nevis tikai laba vai slikta bērna uzvedība.

Šodien es gribu iztikt bez analīzes, novērtējuma, komentāriem. Sarunas laikā to dara paši klienti. Tikai gadījumi no prakses.

Pieprasījums: garastāvokļa svārstības, trauksme, neapmierinātība ar sevi, nekāda vēlme.

- Pastāsti, kas tevi satrauc?

-Yana: No rīta es jūtos labi, un tad parādās trauksmes stāvoklis, nepietiekami novērtēts emocionālais fons, man ir ļoti grūti novērtēt savas jūtas.

Kas ir vairāk saistīts ar jūsu nemieru? Par ko jūs uztraucaties?

-Jana - es nezinu, kā to aprakstīt, tā ir sava veida nenoteiktība. Stāvoklis, kad esmu nevietā, sajūta, ka es visu daru nepareizi un bezjēdzīgi

-Un kā to izdarīt pareizi? Un attiecībā uz to, kam vajadzētu būt pareizam?

-Jana- nu ja man patīk?

-Kas tev patīk? Atcerieties pēdējos mirkļus. Kas izraisa garastāvokli un prieka parādīšanos?

-Jana - es nevaru atcerēties, man bieži ir sajūta, ka es to daru tikai tad, kad vajadzētu vai vajadzētu.

-Es pareizi saprotu, izrādās, ka tev tas nav vajadzīgs?

-Jana: visu laiku es kādam to daru "obligāti", bet ne sev. Tāpēc es neatceros, ko īsti gribu.

- Aprakstiet to, kas būtu jādara un kāpēc? Par ko? Un kam tas vajadzīgs?

-Jana- piemēram mājasdarbi, tas mani sasprindzina, neiepriecina, drīzāk kā pienākums.

-Un bez kārtības mājā, ko vēl jūs darāt?

-Jana- Es nevaru atcerēties, viss man neder. Man nepatīk māja, darbs, cilvēki.

-Kas jums neder, piemēram, māja? Un kur tad tu gribi dzīvot?

-Jana- dzīvoklī un lai viss būtu kārtībā?

-Un kā tu sapratīsi, ka viss jau ir labi, kādi ir šī "labā" kritēriji.

-Jana: jābūt mīļākajam darbam, draugiem, ar kuriem varētu patīkami un atklāti komunicēt.

-Labi, un ar kādiem cilvēkiem tu vari atļauties atklāti sazināties?

-Jana - viņiem vajadzētu iedvesmot man empātiju, uzticību, un tad es jutīšos atvieglota un brīva, mums vajadzētu būt kopīgām interesēm, tie ir man tuvi cilvēki.

- Kādus cilvēkus var saukt par tuviem? Aprakstiet tos

-Jana- draudzīga, sabiedriska, smieklīga.

-Kā jūs jutīsities, sazinoties ar viņiem?

-Jana: Es justos - mierīgums, drošība.

-Vai visi pārējie cilvēki jūs apdraud?

-Kādas ir briesmas? Ko viņi var jums izdarīt?

-Jana: piemēram, viņi sāks apspriest mani aiz muguras, un es neesmu apmierināts.

-Pēc kādiem viņu vārdiem tas kļūst nepatīkams?

-Jana: piemēram, teikt, ka neesmu sabiedrisks un no viņas nevar izteikt ne vārda.

-Es pareizi saprotu, vai ir bijuši šādi gadījumi? Pastāstiet mums par viņiem.

-Jana: jā, bija, kad viņi man jautāja par kādu, un es atbildēju, tad es biju vainīgs, ka teicu, ka nepareizi, tas nozīmē, ka viņi nav apmierināti ar to, par ko es runāju, un tad labāk ir klusēt. un tagad man labāk patīk tagad klusēt, lai šādas situācijas nerastos.

-Es pareizi saprotu, man ir bail runāt ar cilvēkiem, jo nezinu, ko no viņiem gaidīt?

-Jana: Jā, un man bija sajūta, ka cilvēkiem nevar uzticēties.

- Bieži bija līdzīgas situācijas un kādas tās ir situācijas?

-Yana: mmm, kad es nolēmu turēt muti ciet? tas bija 3. klasē. Pie manis pienāca kaimiņš un sāka jautāt, kā mēs dzīvojam (mūsu ģimene). Pēc šī incidenta mana māte kaut kā apvainojās un sāka ar mani mazāk runāt, sakot šādu frāzi: “Tu nevari būt tik uzticīga un labāk turēt muti. Tad es nolēmu, ka labāk vispār neko neteikt, lai neradītu problēmas citiem, jo nav zināms, kā tas var vērsties pret mani un cilvēki vispār pārstās ar mani sazināties, lai nebūtu sajūtu vainas dēļ, tagad es labprātāk klusēju.

-Par kādu komunikāciju mēs varam runāt, ja esat pieņēmis lēmumu klusēt?

- Tātad ir bīstami izteikt savu viedokli, jo jūs nezināt, kā citi cilvēki uz to reaģēs? Tātad jūs esat pie visa vainīgs un esat atbildīgs par visiem apkārtējiem, par viņu emocijām, uzvedību, notikumiem no savas dzīves? Tad, lūdzu, atbildiet uz jautājumu: vai jūs varētu zināt, ka, pastāstot par dažiem notikumiem no citu cilvēku dzīves, viņiem radīsies neveiklības sajūta?

-Jana: nē

-Vai tas nozīmē, ka šī neveiklības sajūta ir tava sajūta? Kā tieši ir iespējams izjust kaunu un kādas citas jūtas, kuras parasti sauc par negatīvām? Un kāpēc tad viņi ar jums dalītos ar šīm detaļām?

-Jana: nē

-Kādas ir šīs jūtas? Kura atbildība tā ir? tavējie vai tie cilvēki?

-Jana: viņi.

-Vai jūs piekrītat, ka jums nevajadzētu būt atbildīgam par citiem apkārtējiem cilvēkiem?

-Jana: jā

-Pareizi es saprotu bailes no komunikācijas jau no bērnības?

-Jana: jā, kā arī tas, ka mans viedoklis neko nenozīmē, un arī manas domas un jūtas nevienu neinteresē, jo tās visas dzīvo pareizi. un es kļūdos.

Vai es pareizi saprotu: es nedzīvoju pēc savām vēlmēm un domām? Es daru to, kas vajadzīgs citiem.

-Jā- jā, kopumā man nekad nebija sava viedokļa, es vienmēr dzīvoju kāda cita prātā.

-Un tagad saki man, vai ir iespējams uzreiz iepriecināt 10 cilvēku piemēru ar dažādiem viedokļiem? un kāpēc šis cits viedoklis ir labāks vai tam jāsakrīt ar jūsu, nevis kāda cita viedokli, pēc kādiem kritērijiem tas ir labāks par jūsu un kam labāks?

-Jana: nē, protams, nav iespējams izpatikt visiem.

-Jūs veicāt dažas neatkarīgas darbības. vismaz laiku pa laikam. piemēram, pieņēmāt lēmumu par kaut ko?

-Jana- jā, institūts, laulība un dzemdības. un secināja, ka mana patstāvīgā rīcība ne pie kā laba nenoved, kurā brīdī pazūd vēlme rīkoties?

Kurā brīdī tas notiek?

-Jana: kad es kļūdos

-Tagad, lūdzu, saki man, vai ir iespējams iegūt jaunu pieredzi, nepieļaujot kļūdas un neizlabojot kļūdas?

-Jana: nē, nav iespējams, mana ideālitāte, princips mani traucē - vai tas ir ideāli vai to nedarīt vispār?

-Un cik tālu jūs gājāt ar šo principu, cik soļus jūs spējāt spert, ievērojot šo principu?

-Jana: ne ātrāk, gluži pretēji, man ir bail kaut ko darīt

-Un vai tas nozīmē, ja mēs nevaram to izdarīt uzreiz, tad ko tas nozīmē? Un kas jums jādara, lai tiktu tālāk?

-Jana- lai mainītu situāciju, tev ir jāmaina daži soļi, es steidzos nepārtraukti, bez apņēmības, pat veikalā es nevaru neko izvēlēties un izlemt, kas man vajadzīgs. Es domāju, ka tas nedarbosies, tērēt naudu vai nē.pareizi vai nepareizi.

-Lūdzu, atbildiet, kā tam izskatīties? Vai jums ir prātā kāds, kas visu dara šādi? Un kas ir šis cilvēks?

-Jana, es nepazīstu tādus cilvēkus, bet visas manas darbības mani neapmierina, es vienmēr no mušas uzpūšu ziloni un labāk neko nedarīt un sēdēt.

- Un ko tas parasti noved pie sēdēšanas un nedarīšanas? Es pareizi saprotu, vai man vajag visu uzreiz? un ideāli ideāli? atbildiet uz jautājumu, kā tam vajadzētu izskatīties perfekti vai labi? tai ir krāsa, smarža, kādi ir šī ideāla kritēriji?

-Jana: vajadzētu būt gandarījuma sajūtai, acīmredzot tāda vienkārši nav. jo, ja es darītu citādi, nav garantijas, ka tas man derētu citādi. vai tad var vienkārši dot sev tiesības kļūdīties biežāk, lai to atrastu pareizi un ideālā gadījumā? citādi kā es to sapratīšu?

-Es pareizi saprotu, tu vienmēr esi neapmierināts ar sevi vai es cenšos atbildēt kāda viedoklim?

-Jana: jā. varbūt es cenšos saskaņot kāda cita viedokli.

-Vai ir iespējams izpatikt visiem un un vai tas tiešām radīs gandarījuma sajūtu, ievērojot vienu nosacījumu (kādam tas patīk, nevis man)?

-Jana: ja godīgi, es nezinu, kāpēc kāda cita viedoklis man ir tik svarīgs un kāpēc kāda cita viedoklis ir svarīgs, bet mans nav svarīgs. Un arī iniciatīva ir sodāma un tāpēc labāk neko nedarīt.

-Tev palīdz pārliecināšana- iniciatīva ir sodāma un tava bezdarbība. pie kā noved pie bezdarbības?

-Jana: nē, tas nepalīdz

- Nu, mums ir 2 uzvedības modeļi - vienā gadījumā mēs stāvam uz vietas, baidoties kļūdīties, un cits modelis - mēs kļūdāmies un tādējādi iegūstam savu pieredzi, kas mums tik ļoti nepieciešama. Kurš modelis tev patīk vislabāk?

-Jana: otrā

-Kāda ir cilvēka nākotne katrā no šiem modeļiem, kas gaida cilvēku vienā gadījumā un kas citā gadījumā? un kurš modelis jums visvairāk noderēs?

-Jana - pirmā ne pie kā nenoved un jebkurā gadījumā būs neapmierinātība, ka es neko nedaru un citā gadījumā būs neapmierinātība tikai baiļu dēļ kļūdīties, bet tas noved pie pārmaiņām.

-Jana- Es parasti slēpju galvu smiltīs jebkurā sarežģītā situācijā, nevis atrisinu šo situāciju, kas galu galā noved pie tā, ka es bēgu, slēpjos un neko nedaru, es nezinu, kā šīs situācijas atrisināt, es vienkārši nezinu kā …

- Nu, kā jūs varat iemācīties atrisināt situācijas, ar ko palīdzību?

-Jana: pieredze, es, iespējams, vienkārši nezinu, kā uzņemties atbildību.

-Ko tev nozīmē uzņemties atbildību par sevi?

-Jana - Es īsti nesaprotu šī jēgu, bet, iespējams, ja mēs pieņemam lēmumu vai izdarām izvēli, vai esam gatavi uzņemties atbildību par šīs izvēles sekām un atrast sevī spēku, lai atrisinātu situāciju

Kādus secinājumus var izdarīt pēc mūsu sarunas?

-Jana: Man vajadzētu būt gatavam jebkādai notikumu attīstībai un par to nedusmoties, iemācīties vai nu risināt problēmas, vai mainīt attieksmi pret šo situāciju, kas nozīmē veikt tādas darbības, kuru rezultātā man būs gandarījuma sajūta dzīvē viss vienmēr notiek gludi, visi kļūdās, jums ir jābūt savam viedoklim un jāspēj to aizstāvēt, jums jāiemācās ieklausīties savā viedoklī. Un arī veikt neatkarīgas darbības, lai šis viedoklis parādītos. Un bija pieredze noteiktu situāciju risināšanā.