Dzīves Jēgas Krīze. Pagrieziena Punkts 35-45 Gadus Vecu Cilvēku Dzīvē

Video: Dzīves Jēgas Krīze. Pagrieziena Punkts 35-45 Gadus Vecu Cilvēku Dzīvē

Video: Dzīves Jēgas Krīze. Pagrieziena Punkts 35-45 Gadus Vecu Cilvēku Dzīvē
Video: Valdžios nekenčiamiausias gydytojas įspėjo, kas vyksta organizme, kai infekcija komplikuojasi 2024, Aprīlis
Dzīves Jēgas Krīze. Pagrieziena Punkts 35-45 Gadus Vecu Cilvēku Dzīvē
Dzīves Jēgas Krīze. Pagrieziena Punkts 35-45 Gadus Vecu Cilvēku Dzīvē
Anonim

Lasot E. Ēriksona darbus, sastopos ar viņa aprakstu par cilvēku eksistenciālo krīzi. Šķiet, ka cilvēks dzīvo, bet viņam nav dzīves jēgas. Vai arī šķiet, ka dzīvei ir jēga, bet tikai cilvēks redz, ka šī nozīme nav viņa. Ir pagājuši apmēram 100 gadi, kopš šis slavenais autors rakstīja par šo parādību. Bet vai viņa grāmatas ir zaudējušas nozīmi noilguma dēļ? Vai viņa frāze ir zaudējusi savu nozīmi: "Cilvēka eksistences sociālajos džungļos nav jēgas dzīvot bez identitātes izjūtas."

Ir skaidrs, ka kopš tā laika nav statistikas. Un kā var noteikt, cik procenti iedzīvotāju ir zaudējuši dzīves jēgu? Izmēģiniet to, jautājiet apkārtējiem cilvēkiem! Cik daudzi teiks, ka neredz dzīves jēgu? Es domāju, ka ne daudzi to darīs. Sabiedrībā nav pieņemts par to runāt. Pat individuālā psihologa konsultācijā viņi par to īsti nerunā. Vismaz līdz brīdim, kad tiks izveidota uzticība. Un parasti šī nav pirmā konsultācija. Un tas neskatoties uz to, ka bieži jautājums par to ir galvenais, kas noveda pie psihologa.

Varbūt, lai saprastu, cik daudziem cilvēkiem ir dzīves jēga, jums jāuzdod viņiem tāds jautājums: "Kāda ir jūsu dzīves jēga?" Varbūt tie, kuriem ir viss ar dzīves jēgu, nevilcināsies un atzīs, ka ir kaut kā apmaldījušies šajā pasaulē? Nē! Es nedomāju, ka tas arī palīdzēs. Vienkārši cilvēki sāks masveidā runāt par tipiskajām dzīves nozīmēm, kuras šādā gadījumā var raksturot. Viņi jums pateiks, ka dzīvo bērnu, vecāku dēļ. Viņi jums pateiks, ka jums ir jāmaksā hipotēka, aizdevums automašīnai, ka darbā ir jauns projekts, un bez tiem nevar iztikt …

*

Šķiet, ka viss izklausās pareizi, un šķiet, ka cilvēkam dzīvē ir jēga, pat "pareizā dzīves jēga"! Bet vai tas attiecas tikai uz bērniem un vecākiem? Automašīnās vai dzīvokļos, darbā un nepilna laika darbā? Bieži vien ar šīm sabiedriski pieņemamajām frāzēm cilvēks tikai nosedz savu garīgo tukšumu.

Un, ja cilvēkam nav kaut kā tāda, kura dēļ viņš vēlētos dzīvot savā dzīvē, tad reizēm cilvēkam liekas, ka viņš nemaz nedzīvo! Atcerieties iepriekš minēto Ēriksona citātu "Cilvēka eksistences sociālajos džungļos nav jēgas dzīvot bez identitātes izjūtas"? Jūs varat ļoti ilgi slēpties no citiem, un, pirmkārt, protams, no sevis, savas dzīves jēgas trūkuma. To nav pat grūti izdarīt, ja vien ir tie paši bērni, vecāki, hipotēkas un tā tālāk, tā tālāk, un tā tālāk. Bet tas nav mūžīgs, vai ne?

**

Bērni aug, vecāki mirst, viņus var atlaist no darba. Bet, kad tas notiek, priekšplānā izvirzās visi dzīves jēgas krīzes faktori. Šeit jau nav iespējams paslēpties aiz veiksmes ārējiem konfekšu papīriem. Šeit kļūst slikti iekšā, slikti un vēl sliktāk …

Īpaši slikti kļūst, ja resursu jau nepietiek. Ja veselība jau ir kļuvusi slikta, ja vecums vairs nenozīmē spēku, kāds bija 25. Kā likums, bērni aug, kad cilvēkam jau ir vairāk nekā 40 un vairāk nekā 45. Un pirms tam bija daudz, daudz gadu aktīva imitācija jēgas pilna dzīve.

35-45 gadi ir īpašs vecums, īpašs dzīves periods.

Laiks, kad spēka, šķiet, pietiek, bet bieži vien nepietiek, lai vadītu veco dzīvesveidu.

Laiks, kad šķiet, ka veselība rit pilnā sparā, bet patiesībā jau parādās pirmās, bet ne pirmās nopietnās problēmas.

Laiks, kad šķiet, ka bērni vēl ir mazi, un bērni tik ilgi nav skaitījuši!

Laiks, kad šķiet, ka laulība ir nesatricināma, vai mēs esam bijuši kopā tik daudzus gadus? Bet patiesībā šajā laulībā bieži vien ir plaisa uz ilgu laiku.

Laiks, kad cilvēks bieži "izauga" no amata, kurā viņš bija aktīvs jauns darbinieks, bet citu amatu var nepiedāvāt. Vai arī viņi var pat "lūgt" viņam veikt šo darbu.

Galu galā, laiks, kad cilvēks var saprast, ka viņš tik ilgi ir gājis nepareizā virzienā! Un spēks citam ceļam jau var būt pazudis …

Turklāt, godīgi sakot, atzīmēšu, ka pirms šī vecuma vispār nevarēja būt laimīgas dzīves imitācija, varēja būt laimīga dzīve. Bet dažas no nozīmēm ir pieejamas tikai tiem, kuri ir pagājuši 30 gadus, tiem, kas ir vecāki par 37, 45 gadiem. Līdz šim vecumam ir grūti uzminēt dažas nozīmes. Liela daļa no tā, kas šķiet acīmredzama 35-45 gadu vecumā, pat nav redzama 25 gadu vecumā!

Ko šeit parasti dara mūsu līdzpilsoņi, saskaroties ar šādu nozīmes krīzi savā dzīvē? NS! Var būt daudz "foršu" variantu!

Dažreiz alkohols kādam palīdz.

Dažreiz viņi meklē glābiņu saimniekā, mīļākajā (atomi un saimnieces, mīļotāji).

Tomēr, protams, jūs varat tieši risināt ilgi nobriedušu bērnu dzīvi.

Pie viena galda varat savākt draugus un draudzenes. Ar pilnu vēderu ir grūti domāt par dzīves jēgu.

Jūs varat arī domāt par mājas atjaunošanu, kad tas nav īsti vajadzīgs, uzņemties savu vecāku dzīvi, kad tas tiešām nav vajadzīgs, ir daudz, daudz citu ļoti "pareizu" iespēju, lai atdarinātu jēgas pilnu dzīvi. Un visām šīm iespējām ir savas negatīvās puses.

Jā, alkohols atņems daļu pieredzes, vienlaikus radot vēl vairāk cita veida pieredzes, un ne tikai no tā, kura "draugs tagad ir alkohols", bet arī no daudziem apkārtējiem cilvēkiem. Pat tad, kad viņi kopā ar viņu nedzer, pat tad, kad nevar dzert kopā ar viņu. Ar saimnieci vai mīļāko, visticamāk, atdzīvosies nevis harmonija, bet vēl lielāka nesaskaņa. Ar pārmērīgu pārtiku, kas novērš uzmanību no problēmām, radīsies liekais svars, kas radīs vēl vairāk problēmu. Un varbūt ne tikai liekais svars, bet arī diabēts un hipertensija. Tad būs problēmu jūra! Pieauguši bērni, iespējams, nenovērtē iejaukšanos viņu dzīvē, un kontakts ar viņiem var pazust uz visiem laikiem!

Tātad izrādās, ka tas nemaz neatrisina problēmas, bet rada problēmas sev un citiem. Turklāt. Radīt problēmu jūru sev un citiem!

****

Kāda ir izeja no šīs situācijas? Un kāda ir izeja ?! Es tikai gribu te izsaukties.

Protams, labākā izeja ir pēc iespējas izvairīties no šīs situācijas. Runa ir par to, lai pievērstos savas vērtības semantiskās sfēras pārbaudei ne tikai tad, kad viss ir kļuvis slikti, bet arī par to, kā regulāri pārbaudīt sevi par šo tēmu un kāpēc es dzīvoju. Jums tas nav jādara katru dienu, jums tas nav jādara katru nedēļu. Reizi gadā vai reizi pāris gados dodiet sev laiku, lai analizētu, pārdomātu, kas ar jums notiek tagad, kas notiks ar jums tālāk.

Kad tuvojas 35-45 gadu vecums, ir pienācis laiks veikt "vispārēju tīrīšanu", "grandiozu inventāru" savā dzīvē. Atsaukt. Kam tas viss paredzēts? Lai uzdotu jautājumu, kā man būs, kad mani bērni, vecāki un daudzi draugi pametīs manu dzīvi? Kas man paliek? Vai es tagad esmu kopā ar šo cilvēku?

Jums noteikti nevajadzētu atteikties no visa un doties citā dzīvē, citās attiecībās, vienkārši tāpēc, ka tur viss ir savādāk. Citā veidā tas nenozīmē tavu. Cits, tas ir, cits. Tas ir iekšējs darbs, kuru no ieraduma var būt grūti paveikt.

*****

Ikviens to var izdarīt pats, bet krīzes laikā ir grūti veikt dziļu garīgu darbību. Un šeit dziļš darbs ar psihologu var būt ļoti noderīgs. Tas vairs nav darbs, kura mērķis ir atrisināt vienu vietējo dzīves problēmu, tas ir dziļš darbs pie sevis izpratnes, sava ceļa, nozīmes izpratnes.

******

Ja jūs interesē publikācija un tajā izvirzītās tēmas, it īpaši, ja jums tā patika, patīk, raksti savus jautājumus, komentārus, dalies ar draugiem!

Ieteicams: