2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50
Saskaroties ar nāves tēmu, mēs paši esam nobijušies: uztraucamies, nonākam stuporā, esam agresīvi pret likteni / apstākļiem vai ignorējam personas nāves faktu, parādot gan sev, gan citiem, ka „viss ir labi.
Tomēr šodien es vēlos runāt nevis par to, kā piedzīvot bēdas (kas arī ir ļoti svarīgi, lai jūs saprastu, kādi posmi jūs gaida), bet gan par to, kā rīkoties, ja jums ir bērni: kā viņiem pastāstīt par nāvi? vai ir vērts kaut ko izdomāt? kas viņus biedē vairāk? un kādos punktos jūs varat pievērst uzmanību.
Tātad, kas ir svarīgi jebkurā situācijā:
(1) Jārunā par nāvi, nedrīkst melot. Bērns caur jūsu stāvokli lasīs, ka kaut kas nav kārtībā. Ja viņš nesaprot jūsu vārdu un darbību attiecības, tad no tā viņš sevī radīs trauksmi un sarežģītu emocionālu pieredzi.
(2) jums vajadzētu runāt ar savu bērnu atbilstoši viņa vecumam. Pusaudzim var tieši pastāstīt par notikušo. 3-5 gadus vecam bērnam var pastāstīt par radinieka nāvi, izmantojot mitoloģisko valodu (lidoja debesīs, atstāja citā pasaulē utt.) Nekad , tāpēc viņš var jautāt, kad atgriezīsies-jums vienkārši vajag mierīgi atkārtojiet, ka viņš neatgriezīsies)
(3) runājot par faktu, jums jāņem vērā "ģimenes valoda" - veids, kā jūsu ģimenes sistēmā ir ierasts runāt par nāvi: daži stabili vārdi un frāzes
(4) kad vien iespējams, ir vērts aizvest uz kapsētu (tas ir rituāls, noteiktu psihisku procesu pabeigšana). Jūs pat varat ņemt mazus bērnus, bet ievērojot vairākus nosacījumus:
- bērnam jābūt kopā ar emocionāli stabilu pieaugušo (kas nav ļoti emocionāli iesaistīts, iespējams, kāds no attāliem radiniekiem / draugiem / paziņām). Šim pieaugušam bērnam ir jāuzticas un jāzina.
-
bērnam ir jāpaskaidro viss par procesu (kas notiek šobrīd, kāds ir mērķis, kas būs tālāk, kādi procesa posmi)
bērns nav jāpiespiež neko darīt (skūpstīt mirušo, mest zemi utt.)
bērnu nevajag tuvināt procesam, pat ja viņš visu novēro no malas kopā ar pieaugušo
tiklīdz bērns nogurst vai saka, ka vēlas aiziet - steidzami jāpamet process - tas ir ļoti svarīgi
(5) pēc bērēm dzīvot ne tikai skumjas (process var ilgt līdz pat gadam), bet arī atcerēties labo par pagātni, veidot jaunu dzīvesveidu, nebaidīties jautāt par bērna jūtām (vai viņam pietrūkst, kā viņš domā, ka tagad ar mirušā dvēseli), lai viņš nedzīvotu savas jūtas bez palīdzības
(6) ir iespējams doties pie psihologa, lai bērna bēdu process noritētu raitāk. Bērnu psihologs, visticamāk, ieteiks mākslas terapijas, smilšu terapijas metodes, apspriedīs savas domas, jūtas, normalizēs stāvokli un pārliecību, ka "es esmu vainīgs", "tas ir manis dēļ" (bērni mēdz izdomāt loģisku ķēdes, ka tas ir viņu dēļ, tā ir bērnu domāšanas iezīme un stāvoklis ģimenes sistēmā).
Un pats galvenais - parūpējies par sevi. Pirms šķiršanās procesa bērns ļoti jūt pieaugušo stāvokli un no tā vadās. Ja nepieciešams, meklējiet palīdzību no psihologa vai psihoterapeita - tas veicinās gan jūsu emocionālo stāvokli, gan bērna emocionālo veselību.
Ieteicams:
PAR Ko Es Vēlos Pastāstīt Saviem Klientiem
Šis raksts būs noderīgs visiem cilvēkiem, kuri gatavojas apmeklēt psihologu. Tajā es aprakstīju, ko teiktu katram klientam, kurš pie manis nāk. Kā praktizējošs psihologs es bieži sastopos ar to, ka cilvēki nezina, kas ir psihologi. Drīzāk jautājums nav viņu zināšanu trūkumā, bet psihologa darbības “izkropļotajā attēlā”.
Ikdiena Par Nāvi: Mirušās Daļas Un Citas Kaislības
Šovakar nav tā pati nakts. Un nespiediet kaitinoši pie auss Par savu fizisko sagatavotību un vēderdejām! Šodien es redzēju, kā sena vecene Es mēģināju atdot kaķi metro. ES devos. Galu galā es domāju - no bada .. Es gribēju iedot četrus simtus rubļu, Bet tev vajadzēja redzēt vecenes acis
Kā Pastāstīt Bērnam Par šķiršanos?
Mamma un tētis nolēma šķirties … Ja pirms tam ģimenē viss bija kārtībā un abi vecāki piedalījās bērna audzināšanā, tad ziņas par šķiršanos viņu ne tikai šokēs, bet var izraisīt arī nopietnas psiholoģiskas traumas. Lai no tā izvairītos, vecākiem pareizi jāpaskaidro bērnam, kāpēc viņi vairs nedzīvos kopā, un jāatbalsta viņš šajā situācijā.
Pastāstīt Vai Nestāstīt Bērnam Par Vecāku Nāvi?
Šī nav pirmā reize, kad sastopos ar šādu jautājumu. Un pats jautājuma formulējums man ir dīvains. Ir šādi viedokļi: parasti izvairās no bērna jautājumiem, kamēr ir mazs; teikt, ka vecāks ir attālinājies vai “devies uz labāku pasauli”;
Kāpēc Bērniem Ir Svarīgi, Kad Vecāki Smejas, Vai Kā Iemācīt Bērniem Improvizēt
Gandrīz katram ir draugs, kurš katru reizi stāsta vienu un to pašu joku un skaļāk smejas. Viņam ir liels darbs likt jums smieties ar kaut ko citu, izņemot šo anekdoti. Vai arī, sazinoties ar viņu, jūs apspriežat tikai reālus notikumus no viņa dzīves.
