Ko Gaidīt No Darba Ar Psihologu

2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50

Šo tekstu es uzrakstīju pirms kāda laika, lai atbalstītu sevi kā speciālistu. Es piekrītu, varbūt viņš dos atbalsta punktu ne tikai man.

Ideja radās manu pārdomu, diskusiju laikā ar kolēģiem un vadītāju par to, kā es varu palīdzēt klientam, ko es varu ietekmēt, ko es varu dot un kur ir manas kompetences robežas. Es būšu īss un shematisks, iespējams, ka esmu kaut ko palaidis garām, jo reālajā terapijas procesā viss ir sarežģītāk un nav tik viennozīmīgi.

Raksts var arī palīdzēt klientiem pašiem noskaidrot, kas viņiem vajadzīgs no psihologa un cik ilgs laiks viņiem vajadzīgs, lai sasniegtu rezultātu.

Tātad. Ko cilvēks var iegūt darbā ar psihologu?

1. Atvieglojums

Viņi nāk pie psihologa, kad ir grūti, kad vairs nav spēka tikt galā pašiem. Un pirmā lieta, ko viņi meklē, ir atvieglot viņu garīgās sāpes. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ. Piemēram,

• Runājiet, iztukšojiet enerģiju, saņemiet atbalstu. Šajā posmā psihologs ļoti neatšķiras no draudzenes. Ir tikai svarīgi, lai draudzene zinātu, kā uzklausīt un atbalstīt pieredzes procesu, un nepārtrauc ar padomu un aizraujošiem stāstiem no savas dzīves.
• Lai strukturētu problēmu. Kad “viss ir šausmīgi un nav izejas”, palīdz koncentrēties un meklēt specifiku. Sadaliet “viss ir briesmīgi” īpašos punktos, kas ir biedējoši, un “nav izejas”, lai formulētu izejas, kas jums nav piemērotas. Rezultātā tiek formulēts mērķis, soļi, kas nepieciešami problēmas risināšanai. Šeit ne katra draudzene var tikt galā, lai gan ir daži.
• Ievērojiet, kas dzīvē ir labs. Loģiski, ka pie psihologa nenāk no labas dzīves. Neskatoties uz to, ir svarīgi turpināt koncentrēties uz cilvēka stiprajām pusēm, uz to, ko viņš dara, uz ko viņš var paļauties. Tas ir īpaši nepieciešams ilgstošā terapijā, kad izmaiņas ir lēnas un nav tik acīmredzamas. Un ir vērts nošķirt labo noti no pozitīvā meklējuma tur, kur tās nav, kas bieži vien ir populārās psiholoģijas grēks.

Atvieglojums nāk uzreiz: sesijas laikā vai pēc tās. Un tas pāriet tikpat ātri. Tāpēc, ja jūs nospraužat sava darba mērķi tikai iegūt viegluma sajūtu, tad runa ir par psihologa izmantošanu kā dārgu konjaku: tas palīdz, bet jums pastāvīgi vajag vairāk.

2. Tikt galā ar konkrētu dzīves situāciju

Parasti psihologa apmeklējumu izraisa konkrēta situācija, kas kļūst par sprūda. Tad var būt dažādas vēlmes:

Tiec galā ar sekām (koncentrējies uz pagātni). Mans vīrs aizgāja, palika viens ar bērniem, nav skaidrs, kā dzīvot tālāk. Psihologs palīdz:

1) izdzīvot situāciju un pavadošās emocijas, atjaunot notikuma ainu;

2) formulēt to, kas konkrēti rada grūtības vai bailes nākotnē;

3) atrast atbalsta punktus sevī un ārpusē;

4) izstrādā plānu, kā dzīvot tālāk;

5) sākt to īstenot un labot ar psihologa atbalstu;

6) saprast, ka notikums ir pārdzīvots un ir spēks patstāvīgi virzīties tālāk.

Atrisiniet situāciju, izejiet no tās (koncentrējieties uz tagadni). Es dabūju saimnieci, mana sieva uzzināja, nav skaidrs, ko darīt. Psihologs palīdz:

1) tikt galā ar situācijas jaunajām emocijām;

2) noskaidrot situāciju, formulēt, kāpēc tā radusies;

3) atrast neapmierinātu vajadzību un kāpēc tieši šis veids tika izvēlēts tās apmierināšanai;

4) meklēt citus apmierinājuma veidus;

5) pieņemt lēmumu, vai viņš vēlas kaut ko mainīt, ja vēlas, tad ko;

6) pamatojoties uz to, izveidojiet soļu sarakstu, kas tieši jādara;

7) sākt īstenot soļus un labot tos ar psihologa atbalstu;

8) saprast, vai joprojām ir grūtības atrisināt situāciju, vai klients var turpināt savu darbību.

Es ļoti vēlos, lai situācija notiktu, bet tā nenotiek nekādā veidā (koncentrēties uz nākotni). Es gribu dabūt darbu, bet nevaru. Psihologs palīdz:

1) noskaidrot, vai pastāv ārēji faktori, kas traucē, piemēram, ļoti reta specialitāte, sodāmība utt.;

2) precizēt vēlmi: kāpēc es gribu, vai tā ir mana vēlme vai tā vēlas mana māte;

3) precizēt, kas tiek darīts, lai piepildītu vēlmi;

4) precizēt, kas netiek darīts no tā, ko varēja darīt un kāpēc;

5) izstrādā sarakstu, ko vēl var izdarīt;

6) atrast atbalsta punktus un atbalsta veidus ārpus psihologa kabineta;

7) sākt īstenot soļus un labot tos ar psihologa atbalstu;

8) saprast, ka situācija ir atrisināta, analizēt, pateicoties kam.

Izmaiņas šajā gadījumā notiek pēc vismaz 5-15 sanāksmēm (manā praksē), un tā ir īslaicīga konsultēšana. Problēma ir atrisināta vai vairs nav aktuāla. Persona bija atvieglota un apmierināta. Situācija ir izolēta un klienta dzīvē nebija ilga, psihologs pildīja savu funkciju un personai nav vajadzīgas turpmākas tikšanās.

3. Prasme tikt galā ar līdzīgām situācijām

Arī šajā gadījumā speciālista nosūtīšanas izraisītājs ir situācija, taču tā nav izolēta, bet regulāri un pastāvīgi tiek atkārtota ar tādu pašu rezultātu. Cilvēks sūdzas, ka "viņš uzkāpj uz tā paša grābekļa, viņš visu saprot, bet neko nevar mainīt." Psihologs dara visu tāpat kā iepriekšējās rindkopās, bet uzmanības centrā mainās. Tagad viņš vairāk pēta, kas notiek nepareizi, un šajā brīdī cilvēks zaudē izvēles brīvību un rīkojas vienā veidā, kas noved pie nevēlama rezultāta. Jo Tā kā situācijas ilga ilgi, to bija daudz, tad izpētes process aizņem vairāk laika nekā iepriekšējā punktā. Parādās stāsti no bērnības un sarunas par mammu.

Manā praksē terapijas ilgums šajā gadījumā ir 25-30 sanāksmes. Atvieglojums nāk no tā, ka ikdienā ir izpratne un novērošana par iepriekš neapzinātiem mehānismiem, ierastās reakcijas var mainīt uz jaunām. Atgriežas radoša pielāgošanās un elastība viņu reakcijās, un līdz ar to arī kontroles sajūta pār savu dzīvi. Dzīves kvalitāte šajās situācijās palielinās.

4. Spēja izvairīties no šādām situācijām

To sauc par bez narkotiku psihoterapiju, psihokorekciju un rakstura un attiecību terapiju. Šis ir iepriekšējais punkts, ko nosver fakts, ka cilvēka dzīvē ir daudz viena veida sarežģītu situāciju, viņam ir aizdomas, ka ir kādas viņa personības iezīmes, reakcijas vai uzvedība, kas neļauj viņam dzīvot sava prieka pēc: veidot un uzturēt vēlamās attiecības ar cilvēkiem, veidot karjeru, audzināt bērnus. Piemēram, šāds bieži sastopams vaicājums: “Es vienmēr esmu bijis ļoti uzbudināms / nemierīgs, es pastāvīgi strīdos ar cilvēkiem. Es gribu pārstāt būt dusmīgs / nemierīgs un lamāties”var pārformulēt kā lūgumu pēc ilgstošas psihoterapijas, kad cilvēks lūdz labot savas personības īpašības (aizkaitināmība, trauksme, īgnums). Un tad psihologs un klients nodarbojas ar to, ka

1) izpētīt, kā šī īpašība izpaužas dzīvē, kāpēc tā traucē;

2) izpētīt, kā un kāpēc tā tika izveidota, kādos apstākļos;

3) izpētīt, kā tas palīdz pielāgoties dzīvē (lai cik tas dīvaini neizklausītos);

4) meklējot piemērotu jaunu adaptācijas modeli, lai aizstātu veco;

5) pēc jaunā uzvedības modeļa izmēģinājumiem veikt korekcijas;

6) ja tas nav iespējams vai nav vēlēšanās to mainīt, tad darbs turpinās, pieņemot šo īpašību sevī un labākas pielāgošanās veidus;

7) nonākt pie secinājuma, ka personiskā īpašība ir pārstājusi iejaukties dzīvē.

Šeit ir vēl grūtāk paredzēt ilgumu nekā iepriekš, jo to ietekmē pārāk daudz faktoru. No 50 sanāksmēm tieši tā, kā saka kolēģi. Un manā personīgajā un profesionālajā pieredzē tas prasa ilgāku laiku. Atvieglojums, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, nāk no tā, ka rodas izpratne par to, kā un kāpēc tas man ir sakārtots, paplašinās jaunu uzvedības veidu un reakciju arsenāls. Tās īpatnības tiek vai nu pieņemtas, vai arī tiek atrasta alternatīva. Dzīves kvalitāte un gandarījums no tā palielinās.