Uzmanības Fenomens Kognitīvi-uzvedības Psihoterapijā

2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50

"Mindfulness" ir salīdzinoši jauna un interesanta parādība mūsdienu kognitīvi-uzvedības psihoterapijā.

Pēdējo desmitgažu laikā ārzemju literatūrā ir atzīmēts nepārtraukts to darbu skaita pieaugums, kas veltīti izpratnes vai psiholoģiskās apziņas jēdziena zinātniskai attīstībai [4, 18].

Izpratnes paņēmieni meditācijas praksēs ir bijuši gadsimtiem ilgi kā daļa no budisma un citām austrumu garīgajām tradīcijām. Mindfulness fenomena izpēte klīniskās psiholoģijas un psihoterapijas zinātnisko pētījumu kontekstā sākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados (Kabat Zinn, 1990) [4, 18].

Jēdziens "apzinātība" radās dzenbudisma filozofijā. Tas nozīmē uzsvērtu orientāciju uz pašreizējo brīdi. Zen māca, ka katrs mirklis ir pilnīgs un perfekts un ka terapijas centrā jābūt pieņemšanai, pazemībai un novērtējumam par to, kas ir, nevis vēlmei pēc pārmaiņām (Hayes et al., 2004). Sākotnējā nozīmē šis jēdziens neattiecas uz garīgajiem stāvokļiem, taču, kā norādīja Alens, daži uzmanības aspekti ietver uzņēmību pret psiholoģiskiem procesiem. Apziņas centrālais elements ir atzīšana, ka domas ir tikai domas, nevis “tu” vai “realitāte” (Fonagy, Bateman, 2006) [1, 20]. Apzināti dzīvojamās dzīves prasmju apgūšana ļauj paskatīties uz pasauli plašāk, paver iespēju iemācīties kompetenti tikt galā ar negatīvo informāciju un stresu, kam ir liela nozīme mūsdienu dinamiski jaunattīstības pasaulē.

Mēs runājam par attieksmi pret domu kā tikai domu, nevis kā ontoloģisku realitātes atspoguļojumu. Šī attieksme paredz augstāku efektivitāti, lai tiktu galā ar negatīvo pieredzi, proti, vieglumu aktualizēt pieredzes alternatīvos aspektus, atturēties no neitrālu notikumu negatīvas konceptualizācijas, diapazona plašumu un spēju pielāgoties negatīvajiem stimuliem [4, 19].

Tālāk apsverot terminu "apzinātība" (apzināšanās), ir vērts atzīmēt, ka Webstera angļu skaidrojošajā vārdnīcā ("Webster") termins "mindfulness" tiek definēts kā:

1. aprūpes kvalitāte vai stāvoklis;

2. prakse saglabāt objektīvu paaugstinātas vai pilnīgas jūsu domu, emociju vai pieredzes apziņas stāvokli no brīža līdz brīdim;

3. apziņas stāvoklis [5].

Psiholoģijā ir ierasts runāt par apzināšanos kā pazīmi, kas raksturo indivīda kognitīvo-personīgo stilu. Pētījuma priekšmets šajā gadījumā ir apziņas funkcija cilvēka iekšējās dzīves organizēšanā (Didonna, 2009) [4, 20].

Spēja realizēt realitātes iekšējā attēla subjektivitāti tiek uzskatīta par efektīvu līdzekli, lai tiktu galā ar dažāda veida psiholoģisko stresu - trauksmi, bailēm, kairinājumu, dusmām, rumbēšanu [4, 20].

W. Kuyken ar red. liek domāt, ka uzmanības un bez sprieduma pieņemšanas pieredzes prasmes izlīdzina attiecības starp negatīvām emocijām un īpašiem domāšanas modeļiem [4, 23].

Ir vērts atzīmēt, ka apzinātības fenomens ir vairāku psihoterapeitisko pieeju galvenā sastāvdaļa: uz apziņu balstīta stresa mazināšanas programma (MBSR) vai uz apziņu balstīta stresa mazināšana un meditācija (Kabat Zinn, 1990), uz kognitīvo terapiju balstīta kognitīvā terapija (MBCT) vai apzinātība Pamatojoties uz kognitīvo terapiju. (Kuyken, Watkins, Holden et al., 2010; Teasdale, Segal, Williams et al., 2000), kā arī daudzu pašpalīdzības un pašpalīdzības grāmatu priekšmets. Papildus zinātniskajam pētījumam par apziņu kā specifisku psihoterapeitisku iejaukšanos šī parādība populārākajā literatūrā tiek aktīvi apspriesta kā ceļš uz garīgu izaugsmi, baudu, gudrību utt. [4, 22].

Apzinātības jēdziens ir atradis nozīmīgu pielietojumu kognitīvi-uzvedības metodēs, kas ietver dialektisko uzvedības terapiju (DPT, Linehan, 1987; Chiesa, Serretti, 2001) un depresijas kognitīvās uzvedības terapijas veidu, kura mērķis ir samazināt depresijas atkārtošanās iespējamību. (Teasdale et al., 2000). Mindfulness atspoguļo atvērtības attieksmi, kas ir iekļauta arī mentalizācijas koncepcijā (Fonagy, Bateman, 2006) [1, 20; 4].

Uzmanību var trenēt. Pateicoties prasmju attīstīšanai apzinātai dzīvošanai un apkārtējās realitātes uztverei, cilvēku dzīves kvalitāte var būtiski mainīties uz labo pusi. Tieši domu uztvere kā tikai domas, bez stimula rīkoties, ļauj izvairīties no impulsīvām darbībām dzīvē, kā arī veido vēlmi pieņemt atbildīgus lēmumus sarežģītās dzīves situācijās.

Mūsdienu apzinātības jēdzieni ir aprakstīti literatūrā par dialektisko uzvedības terapiju (DBT) [3]. DBT norāda, ka mindfulness ir spēja apzināti dzīvot pašreizējā brīdī ar pilnu uzmanību (atlaist ieradumus, kas kļuvuši automātiski vai ierasti, lai būtu pilnībā klāt un piedalītos savā dzīvē); nenosodīt vai noliegt pašreizējo brīdi (apzinoties sekas, nošķirot lietderīgo un kaitīgo, bet atlaižot vēlmi novērtēt pašreizējo brīdi, izvairīties, apspiest vai bloķēt to); nepiesaistīties pagātnei vai nākotnei (pievērst uzmanību katra jauna brīža pieredzei un neignorēt tagadni, pieķeroties pagātnei vai nākotnei) [3]. Šī pieeja atspoguļo īpašu dzīves filozofiju. Kas ir apzinātības prakse? Apzināti pievēršot uzmanību pašreizējam brīdim, nespriežot par šo brīdi. Meditācija ir apzinātības prakse un apzinātības prasmju veidošana iepriekš noteiktā laika periodā (sēžot, stāvot vai guļot). Meditējot, mēs vai nu koncentrējamies, koncentrējam uzmanību (piemēram, uz ķermeņa sajūtām, elpu, emocijām vai domām) vai paplašinām uzmanību (aptverot visu, kas nonāk mūsu apziņas laukā). Ir daudz meditācijas veidu, kas atšķiras viens no otra (galvenokārt atkarībā no tā, vai mūsu uzmanība ir atvērta vai koncentrēta, un, ja koncentrēta, tad uz kādu objektu). Uzmanība var būt arī kustībā. Ir arī daudz iespēju praktizēt apzinātību kustībā, ieviešot apzinātības prasmes jebkurā fiziskā vingrinājumā: joga, cigun, staigāšana, cīņas māksla (tai chi, aikido, karate), dejas un daudz kas cits [3].

Analizējot dažus apzinātības paņēmienus, ir vērts atzīmēt efektīvus vingrinājumus, kuru pamatā ir uzmanības elpošana. Piemēram, vingrinājums "skaitīšana iekšā un ārā": "Sēdieties uz grīdas turku veidā. Jūs varat arī sēdēt uz krēsla, ceļos, gulēt uz grīdas un lēnām staigāt. Ieelpojot gaisu, ievērojiet ieelpošanu un lēnām atzīmējiet: "Es ieelpoju, vienu." Izelpojot, apzinieties izelpu un garīgi atzīmējiet: "Es izelpoju vienreiz." Atcerieties, ka jāsāk elpot no vēdera. Sākot ar nākamo elpu, apzinieties to un garīgi atzīmējiet: "Es ieelpoju, divas." Lēnām izelpojot, apzinieties izelpu un garīgi atzīmējiet: "Es izelpoju, divi." Dodieties uz desmit, pēc tam atgriezieties pie viena. Kad esat apjucis, atgriezieties vienotībā [3, 311]. Tas ir daudzpusīgs vingrinājums, un to var izmantot dažādos apstākļos. Tas palīdz tikt galā ar trauksmi, bailēm, paniku un novērš uzmanību no negatīvām domām. Vingrinājuma izpildes laikā uzmanība tiek pievērsta elpošanas apziņai un kontam, kas galu galā veicina psihoemocionālā stāvokļa stabilizāciju kopumā.

Daudzi pētījumi metaanalīzes līmenī ir pierādījuši uz prātu balstītas terapijas efektivitāti dažādu garīgo traucējumu ārstēšanā [4, 19].

Literatūra:

1. Bateman E. W., Fonagi P. Robežpersonas personības traucējumu ārstēšana, pamatojoties uz mentalizāciju: praktisks ceļvedis. - M.: "Vispārējo humanitāro pētījumu institūts", 2006. - 248 lpp.
2. Lainena, M. Kognitīvā uzvedības terapija pierobežas personības traucējumiem / Marsha M. Lainen. - M.: "Viljamss", 2007. - 1040. gadi.
3. Lainen, Marsha M. Prasmju apmācības ceļvedis pierobežas personības traucējumu ārstēšanai: Per. no angļu valodas - M.: SIA "I. D. Viljamss ", 2016. - 336 lpp.
4. Pugovkina O. D., Šilņikova Z. N. Mindfulness (apzināšanās) jēdziens: nespecifisks psiholoģiskās labklājības faktors // Mūsdienu ārvalstu psiholoģija. –2014. – Nr. 2. - С.18-26.
5. Merriam-Webster vārdnīca un tēzaurs. [Elektroniskais resurss]. -Piekļuves režīms: