Psihoterapija Kā Jaunas Realitātes Formas Prakse

Video: Psihoterapija Kā Jaunas Realitātes Formas Prakse

Video: Psihoterapija Kā Jaunas Realitātes Formas Prakse
Video: Par viltus optimismu un par prasmi novērtēt savus sasniegumus - psihoterapeits Artūrs Miksons 2024, Maijs
Psihoterapija Kā Jaunas Realitātes Formas Prakse
Psihoterapija Kā Jaunas Realitātes Formas Prakse
Anonim

Dzīvojot informatīvā realitātē, mūsdienu cilvēks katru dienu saskaras ar milzīgu daudzumu dažādas informācijas. Sociālie tīkli un internets sniedz iespēju gandrīz neierobežotam kontaktam ar cilvēkiem, kurā cilvēks ir lemts pastāvīgi piedzīvot daudzas emocijas un jūtas, kas ir viņa vajadzību marķieri. Narcisistisku izaicinājumu laikmetā cilvēkiem kļūst svarīgāk nekā jebkad agrāk saprast sevi, lai efektīvi tiktu galā ar savu emocionālo sfēru. Galu galā tieši piedzīvotās emocijas tieši ietekmē smadzeņu bioķīmiju, ķermeņa ražotos hormonus un līdz ar to arī vispārējo cilvēka garīgās un fiziskās labklājības stāvokli, kā arī emocionālās pārslodzes kļūst par ikdienas sastāvdaļu dzīve. Faktiski tā nav efektīvas emocionālās pašregulācijas iespēja, un mūsdienās pieaug depresijas, panikas lēkmju un psihosomatisko slimību procents.

Cilvēks ir sabiedrisks dzīvnieks, kurš pastāvīgi piedzīvo pieredzi, kas neizbēgami rodas intensīvā mijiedarbībā ar citiem. Ar gribas piepūli viņš var tikai kavēt savu tūlītējo reakciju, kas rodas šajā mijiedarbībā, izvēlēties savas reakcijas formu, piemērotu laiku tās prezentēšanai, kā arī principā šīs prezentācijas nepieciešamību. Tas, kā mūsu vecvecāki bieži izturējās pret savām emocijām - proti, viņu pilnīgu noliegumu un no tā izrietošo nejūtību - nebija gluži pamatots, radot emocionāli traumētu cilvēku paaudzi, kas sāka izrādīt pastiprinātu interesi par psiholoģiju un savu garīgo dzīvi. Tāpēc mūsdienu cilvēks šodien saskaras ar nepieciešamību atrast jaunu pieeju, lai tiktu galā ar savu emocionalitāti un līdz ar to arī ķermeniskumu. Neapstāties attīstībā, iesaldējot un izspiežot emocijas, bet izvēloties dabisko un mums pēc dabas raksturīgo psiholoģiskās autonomijas veidošanās ceļu, ejot cauri atdalīšanās-individualizācijas procesam, lai emocionāli paliktu jūtīgs un dzīvs. Veidojot jaunus neironu savienojumus, iemācieties apzināties savas emocijas un būt kaut kādā jaunā līdzsvarā, kad komforts tiek sasniegts nevis atbrīvojoties no maņu sfēras, bet esot ciešā saiknē ar to, sadarbojoties un sadarbojoties. Kad jūtas tiek atzītas par savu turpinājumu un svarīgu informāciju, kas palīdz pēc iespējas precīzāk orientēties sevī un vidē, esot vajadzību vadītājiem - viss, ko ikviens patiešām vēlas katrā brīdī no savas dzīves, cilvēki ap viņu un no viņa paša.

Nejūtīgos un emocionāli atkarīgos manipulatorus pamazām aizstāj jutīgi un iejūtīgi, bet tajā pašā laikā spēcīgi un emocionāli stabili cilvēki, kuri spēj ar cieņu un ticību saviem resursiem uztvert savu cilvēcisko dabu. Tas nozīmē, ka viņi ir vairāk gatavi apzināti veidot savu vidi, vairāk interesējas par draudzīgumu videi attiecībās ar citiem, vairāk spēj noraidīt toksisko un izvēlēties sev barojošu.

Būt atvērtam, ievainojamam, patiesam attiecībās ar sevi un citiem ir ļoti biedējoši, it īpaši, ja sākums netika veikts agrā bērnībā drošā, atbalstošā vecāku pieņemšanas gaisotnē, bet jums ir jāmēģina kā pieaugušam, jau traumētam zonā pieķeršanās, bagātīga sāpīga pieredze, kad cilvēks noraida. …Bet daudzi joprojām riskē, jo viņiem ir apnicis dzīvot garlaicībā un tukšumā, vai arī izmisīgi cenšas tikt galā ar paniku, trauksmi un depresiju, kas ir tiešas sekas paaudžu paaudzēs apgūtajai un pārraidītajai nejūtībai.

Psihoterapija kā sevis izzināšanas instruments, kas palielina personas apziņu savas pieredzes un vajadzību jomā, viņa kompetenci starppersonu attiecību jautājumos, paver milzīgu, mūsdienās nepieejamu iespēju pasauli. Tā kā tas ļauj mūsdienu cilvēkam sasniegt savus mērķus videi draudzīgā un rūpīgā formātā attiecībā uz viņa garīgo un fizisko veselību, palielinot viņa emocionālo inteliģenci, empātiju, vienlaikus stiprinot iekšējos balstus un veidojot tā saukto identitāti mūsdienu psiholoģijā. Tieši skaidras, izveidotas pieaugušā identitātes klātbūtne cilvēkā dod viņam pamatīgas un uzticamas zināšanas par sevi, viņa patiesajām spējām un ierobežojumiem, novedot viņu jaunā personiskās funkcionēšanas līmenī.

Ieteicams: