Par Kaķi-traumatisks Un Uzticību

Video: Par Kaķi-traumatisks Un Uzticību

Video: Par Kaķi-traumatisks Un Uzticību
Video: Kaķu joki un smieklīgie kuriozi ar kaķiem 2024, Aprīlis
Par Kaķi-traumatisks Un Uzticību
Par Kaķi-traumatisks Un Uzticību
Anonim

Kad vectēvs sāka augt, viņš dabūja kaķi. Tas bija pārsteidzoši, jo ikvienu mājā ievesto kaķi vectēvs sagaidīja naidīgi.

Vectēvs, kliboja uz diviem kruķiem. Viņš klusi vaidēja un zvērēja pie saviem diviem neārstētajiem lūzumiem un lēnām izgāja cauri pagalma stūrim. Būvgružu kaudzes, kādreiz vērtīgu lietu nogulsnes bija lamatas viņa nestabilām kājām. Kuģa caurumā aiz šķūnīša slēpās vēl viena zemā nojume - neskaidra konstrukcija, kas nogāzta no veciem dēļiem. Simts gadus tā jumts sagāzās un slīdēja lejup, apmēram pieauguša cilvēka viduklis.

Tur, uz vectēva jumta, Kaķis gaidīja. Kaķis bija melnbalts un ļoti plāns. Nesamērīgi garas kājas un šaura melnas nobružātas astes josla. Acīmredzot Kaķis bija jauns, tikai izvirtušā izskata dēļ to bija grūti saprast.

Kaķis slēpās no visiem, izņemot vectēvu. Viņš lēnām un uzmanīgi izgāja pie vectēva, klusēdams vaļā rozā muti un tad klusēja. Viņš paskatījās uz vectēvu, vectēvs uz Kaķi. Tad vectēvs nolika vienu kruķi malā, pārbaudīja, vai kruķis ir stabils, izvilka no kabatas rudzu maizes šķēli un iemeta to Kotu. Kaķis vilka maizi aiz skursteņa un tur dedzīgi saplēsa gabalu gabalos un norija to. Tad viņš piegāja pie vectēva tuvāk, un viņi klusēja un skatījās viens uz otru.

Vecmāmiņa kliedza uz vectēvu un dzenāja Kaķi, pareizāk sakot, viņa skrēja uz vietu, kur kaķis bija agrāk, un tur kliedza, šļakstot ūdeni. Vectēvs bija skumjš, bet viņa dīvainā draudzība ar Kaķi tik un tā turpinājās.

Kad nokrita slidenais sniegs, vectēvs pārstāja iet ārā. Viņš man uzticēja pienākumu barot Kaķi. Bet pirmajā mēģinājumā tuvoties kaķim aizbēga, maize palika neskarta.

- Nesteidzies, lēnām ej pie Kaķa, - vectēvs mani mācīja, - kaķis vēl ir jauns, bet cieta, nevienam neuzticas. Lēnām tuvojieties viņam, tad stājieties mierīgi un nedariet neko. Kaķis arī netic labajam. Dodiet viņam laiku pieņemt jūs kā draugu. Un tikai tad, ja Kaķis uzskata, ka jums nav slikti, viņš var un nāks. Esiet pacietīgs, uzticība lēnām aug un saplīst vienā sekundē.

Patiešām, pēc kāda laika kaķis sāka no manis paķert maizes gabalu. Viņu vēl nebija iespējams noglāstīt. Dažas dienas viņš sēdēja un gaidīja. Viņš sēdēja uz auksta metāla loksnes vai uz ķepām nomīdīta sniega.

- Viņam tas sāp, - vectēvs paskaidroja, - bet viņš iztur. Viņš ir pieradis pie sāpēm un neko neuzrāda no ārpuses.

Kad vectēvs pilnībā piegāja pie savas gultas un viņa āda sāka kļūt pelēka un nekustīga vasks, Kaķis sāka nākt un sēdēt uz palodzes ārā. Vecmāmiņa kliedza, šļakstīja ūdeni uz Kotu, iedūra viņu ar mopu. Kaķis saritinājās melni dubļainā mitrā lupatā un nemirkšķinot paskatījās uz vecmāmiņu. Kādu dienu no viņa vilkaini dzeltenajām acīm izplūda asara. Varbūt tas bija ūdens, ko vecmāmiņa dāsni ielej Kaķī, es nezinu, bet vecmāmiņa pārstāja kliegt un atvēra logu.

- Ej jau Hērod, tāds netīrs triks, ej pie sava vectēva sasildīties, - viņa teica. Tiklīdz viņa gāja prom, Kaķis ienāca pa logu un iespiedās zem vectēva gultas.

Tāpēc viņš iesakņojās mājā. Viņš dzīvoja uz gultas, ēda uz krēsla pie gultas un ielēca logā pastaigāties. Kilograms pakāpeniski sadalījās līdz sešiem. Kalsnas garas kājas un aste kļuva proporcionālas. Izrādās, ka viņš bija liels kaķis, tikai ļoti kalsns.

Pēc vectēva nāves kaķis kļuva novājējis un novājējis. Viņš vienkārši gozējās saulē vietā, kur vectēvs viņu pirmo reizi pabaroja. Viņš daudz nepārdzīvoja savu saimnieku.

Tagad, siltā un saulainā rudens dienās, es sēžu un domāju. Cik traumatisks bija pats vectēvs un cik ļoti viņš nodeva savus padomus no sava rakstura. Viņa padoms man palīdzēja psihoterapijas sesijās. Man tas uz visiem laikiem ir par uzticību un mīlestību.

Ieteicams: