2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50
Kad cilvēks viņam nonāk krīzes situācijā, tad visbiežāk viņš cenšas nesalūzt. Citiem vārdiem sakot, viņš cenšas diezgan stingri turēties pie savām dzīves vērtībām un jēgas, kuras krīzes ietekmē jau ir zaudējušas savu aktualitāti.
Cilvēks tērē ievērojamu enerģiju šim procesam, lai noturētos pagātnē. Tajā pašā laikā viņš to dara tikai tāpēc, ka viņam ir grūti pieņemt tagadni. Patiešām, šādā situācijā (krīze) tagadne vienmēr ir biedējoša. Jo tajā viss vai daudz nebūs tā, kā bija iepriekš.
Bet šāda pagātnes saglabāšana un iepriekšējās pieredzes izmantošana nedod vēlamo rezultātu. Būtībā persona ieslīgst automātiskās atbildēs, kas, iespējams, ir palīdzējušas viņam baudīt dzīvi pagātnē. Tomēr pašlaik šī palīdzība vairs nedarbojas.
Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, kas tagadnē var būt patīkams. Lai arī nelielos daudzumos, taču ir svarīgi attīstīt ieradumu apzināti tam pieiet, nevis izmantot automātiskas reakcijas, kas var pat kaitēt.
Turklāt šāds āķis uz pagātni neļauj izprast pašu krīzes jēgu. Un tas arī neļauj cilvēkam redzēt iespējas izkļūt no tā. Ja nosacīti sadalām cilvēka iepriekšējo dzīvi divos līmeņos - uzvaru un sakāves līmenī. Tad visbiežāk cilvēks atgriežas sakāves līmenī, kas negatīvi ietekmē viņa emocionālo stāvokli.
Tas ir kā mājas piemērs. Kad mājā ir divarpus stāvi, tad apakšējā, pagraba logi faktiski atrodas vienā līmenī ar zemi, pirmais ir nedaudz augstāks un attiecīgi otrais ir vēl augstāks. Kurā stāvā cilvēks atrodas, ir atkarīga viņa spēja redzēt apkārtējo pasauli. No pagraba logiem skats būs ārkārtīgi slikts un neļaus daudz redzēt uz ielas notiekošo. Un ja salīdzina, tad skats pa otrā stāva logiem būs labāks un var redzēt vairāk.
Tātad bojājumu līmenis ir tas pats pagraba stāvs. Izrādās, ka, atgriežoties un pieķeroties pagātnei, pat ja tā ir pieredze, cilvēks atņem sevi, lai ieraudzītu jaunas iespējas. Un vēl jo vairāk pārcelties uz otro stāvu, ko nosacīti var uzskatīt par uzvaru līmeni. Galu galā jums jāatzīst, ka tad, kad esam uzvaras stāvoklī, daudz kas mums šķiet mazāk biedējoši.
Praksē visbiežāk cilvēks traucē savām domām un jūtām. Un to pārvaldīšana vienmēr ir grūta. Šādā situācijā būs noderīgi iemācīties pārslēgt uzmanību no domām uz jūtām. To var izdarīt, koncentrējot savu uzmanību uz ķermeņa sajūtām uz noteiktu laiku. Piemērs: "Kādas ir manas kājas, pēdas, rokas tagad." Tajā pašā laikā mēs uzmanīgi klausāmies sajūtās. Kad jūtas ir satriektas, varat pāriet uz kādu aktivitāti, līdz pat fiziskiem vingrinājumiem. 15-20 pietupieni ir labi.
Galvenais mērķis ir pēc iespējas mazāk atgriezties pagātnē šādos krīzes pārejas brīžos, jo šāda atgriešanās tikai pasliktina negatīvo stāvokli.
Dzīvo ar prieku! Antons Černiks.
Ieteicams:
Krīze. Kā Izkļūt? 5. Daļa (galīgā)
Kad cilvēks pārdzīvo krīzes situāciju, viņa iekšienē notiek būtiskas izmaiņas. Parasti tas ir saistīts ar faktu, ka cilvēka realitātes karte paplašinās. Turklāt līdz ar kvalitatīvām izmaiņām diezgan spēcīgi mainās paša cilvēka iekšējais tēls.
Krīze. Kā Izkļūt? 4. Daļa
Cilvēks nonāk krīzes situācijās tajos dzīves brīžos, kad viņam ir jāmainās. Manuprāt, krīze ir sava veida filtrs, caur kuru cilvēkam ir jāiziet. Un tas ir iespējams tikai iekšēji mainoties. Galu galā, ja krīzi uzskatām par sava veida mācību, tad no tās ir iespējams izkļūt, tikai asimilējot jaunas zināšanas.
Krīze. Kā Izkļūt? 2. Daļa
Mūsu domāšana ir sakārtota tā, ka krīzes situācijās cilvēka uzmanība tiek vērsta uz pagātni. Tajā pašā laikā šādas atmiņas krīzes laikā cilvēkam nemaz nav resurss, drīzāk otrādi. Ja mēs šo procesu attēlojam metaforas veidā, tad iegūstam lielu prožektora staru, kas tiek virzīts pagātnē, kamēr tas neizgaismo ne tagadni, ne nākotni.
Krīze. Kā Izkļūt?
Kad cilvēks nonāk nepatīkamā situācijā, tad, pirmkārt, mainās viņa iekšējais stāvoklis. Un pēc tam apkārtējās realitātes uztvere. Tajā pašā laikā mēs vairāk sliecamies redzēt vairāk negatīvisma, šādos brīžos cilvēks nonāk krīzes stāvoklī. Patiesībā krīze ir tad, kad vecais vairs nedarbojas, un jaunais vēl nepastāv.
Pusmūža Krīze. Pusmūža Krīze Vīriešiem
Pusmūža krīze ir īslaicīga cilvēka apziņas nesagatavotība izvirzīt jaunus mērķus un uzdevumus dzīvē pēc apmēram četrdesmit četrdesmit piecu gadu sasniegšanas, kad galvenais bioloģisko un sociālo uzdevumu kopums vai nu jau ir veiksmīgi izpildīts, vai kļūst skaidrs, ka tas noteikti netiks izpildīts.
