Tūkstošgades, Vientulība Un Psihoterapija

Video: Tūkstošgades, Vientulība Un Psihoterapija

Video: Tūkstošgades, Vientulība Un Psihoterapija
Video: Ticība un psihoterapija 2024, Aprīlis
Tūkstošgades, Vientulība Un Psihoterapija
Tūkstošgades, Vientulība Un Psihoterapija
Anonim

Tūkstošgades cilvēkus sauc par "psihoterapijas paaudzi", un šī paaudze ir tā paaudze, kuras pārstāvji biežāk nekā citi ir vieni. 25% ASV tūkstošgadīgo nav draugu, 27% nav tuvu draugu. Amerikāņu jauniešu vidū 31% uzskata, ka draudzēties ir grūti, 53% - kautrība, 26% neatrod kopīgas intereses ar jaunām paziņām. Saikni starp šiem diviem apgalvojumiem var apdomāt.

Kāpēc singlu paaudze izvēlas psihoterapiju? Pirmkārt, tas ir saistīts ar faktu, ka tūkstošgadīgo psihoterapija ir viens no līdzekļiem, kā rūpēties par sevi, tajā pašā sarakstā joga, meditācija, rekolekcijas un personīgās izaugsmes treniņi. Bet ir arī citi iemesli.

No vienas puses, tūkstošgadīgo mīlestība uz psihoterapiju ir pozitīva - garīgie traucējumi vairs netiek apkaunoti, garīgā ārstēšana ir uztverta kā tāda pati norma kā ķermeņa ārstēšana. No otras puses, tiek uzskatīts, ka tūkstošgades cilvēki no psihoterapijas mēdz sagaidīt ātrus rezultātus, bet kurai paaudzei šādas cerības nepatīk?

Tūkstošgades ir vientuļnieku paaudze, tas bieži vien ir saistīts ar faktu, ka šī paaudze dzīvo virtuālajā realitātē vairāk nekā iepriekšējās, ka šie cilvēki vienkārši ir aizmirsuši, kā dzīvot komunikācijā. Varbūt šajā apgalvojumā ir kāda patiesība, jo internets, klēpjdators un viedtālruņi ir lieliska protēze, kas ļauj dzīvot ar vismazāko tiešo kontaktu skaitu, taču šāda izvairīšanās drīzāk ir sekas, nevis iemesls, jo ne visi tūkstošgadīgie ir vientuļnieki tīklā.

Drīzāk simptomātiskas ir bailes no vientulības tiem, kas runā par tūkstošgades paaudzi kā trūkumu salīdzinājumā ar iepriekšējām. Galu galā vientulība pati par sevi nav problēma.

Vientulība katru reizi ir saistīta ar dažādām lietām, kādam tā ir normāli piedzīvota dzīves daļa, citam tās ir bailes tikt pamestam, kādam zem bailēm no vientulības var slēpties pilnīgi negaidīta nozīme.

Psihoanalīzē jau sen ir atzīmēts, ka ciešanas vienmēr atšķiras no šo ciešanu patiesības. Klienti paši zina, ka, lai gan viņu ciešanas ir reālas, viņā ir notikušas pārmaiņas. Ciešanām ir slēpta nozīme, un psihoanalīze to pēta.

Vairāk nekā gadsimtu pie psihoanalītiķiem ir vērsušies cilvēki, kuri jautā, kas viņi ir un kā viņi kļuva par to, kas viņi ir un kāpēc viņi no tā cieš? Klienti intuitīvi vai apzināti saprot, ka, atbildot uz šiem jautājumiem, var tikt mainīta viņu būtība. Tūkstošgades cilvēki biežāk nekā citi interesējas par patiesību par sevi, iespējams, tieši tāpēc tūkstošgades cilvēki ir tā paaudze, kas vairāk iesaistās psihoanalīzē un psihoterapijā.

Ieteicams: