Tavs Vārds Ir Leģions: Kad Pagātne Neatlaiž

Video: Tavs Vārds Ir Leģions: Kad Pagātne Neatlaiž

Video: Tavs Vārds Ir Leģions: Kad Pagātne Neatlaiž
Video: Projekts "Būris". Ārste no Indijas: visa pasaule ir mana ģimene 2024, Aprīlis
Tavs Vārds Ir Leģions: Kad Pagātne Neatlaiž
Tavs Vārds Ir Leģions: Kad Pagātne Neatlaiž
Anonim

- Nu sveiki! Negaidīji?

- Kāpēc tu esi šeit? Aiziet!

- Vai tu neatceries?

- Ko es neatceros?

- Mēs jutāmies labi kopā …

- Tā nav taisnība, es jutos slikti …

- Tā nav taisnība, tu juties labi, mēs jutāmies labi …

- Man tagad ir labi, bet tad man bija slikti. Ej prom!

- ES nevaru. Mēs mīlējām viens otru. Un tagad jūs izliekaties, ka tā nebija …

- Nebija! Es jutos slikti. Un tagad ir labi. Beidzot es no tevis atbrīvojos. Nu ?! Vai Tu vēl joprojām esi šeit?!

- Es nevaru aiziet …

- Labi, tad es aiziešu. Uz redzēšanos! Un vairs neaiztiec mani!

- Sveiki vēlreiz … Tu tik ātri aizbēgi … man nebija laika tev pastāstīt …

- Ak, tas atkal esi tu! Nu, cik jūs varat ?! Es jau darīju visu, lai no tevis atbrīvotos! Pazust !!!

“Labi, šoreiz sveiciena nav. Es nevaru aiziet, kamēr tu bēg no manis. Kamēr jūs mēģināt griezt … mest prom … aizmirst … izlikties, ka tam nav nozīmes … ka tas bija tikai slikti … ka tajā nebija mīlestības …

- Hmm …

- Nu? Kas? Ko tagad?!

"Tev tagad iet labi, vai ne?"

- JĀ!!!

- Kāpēc tad tu raudi?

- Kas?! Es? Man nav … man nav … … … …

- Beidzot…

- … … man tevis pietrūkst … Man ir sāpīgi tevi palaist vaļā … Tas ir biedējoši bez tevis … Bija tik daudz lietu … Tas bija tik pazīstami … Tas biju es … Tā, kā tas varēja būt toreiz … Tā bija mīlestība … tāda, kāda tā varēja būt toreiz …

- Jā…

- Es tik ļoti gribēju atbrīvoties no vietas, kur jutos slikti. Es gribēju no tevis atbrīvoties. Esmu jau veikusi lēcienu tur, kur jūtos labi. Kāpēc tu man seko?

- Lai jūs netiktu saplēsti gabalos, bet atgūtu integritāti. Pagātni nevar atraut, izmest, novērst un aizmirst. To var pieņemt. Pat ja tas bija ļoti slikti, viņā ir ne tikai slikts, bet arī labs. Ir svarīgi paturēt labo sev. Izdariet secinājumus no sliktā. Un, ja kaut kas jau ir miris, tad ir svarīgi apglabāt un apraudāt, nevis izmest, novēršoties no sāpēm, jo tas bija kaut kas nozīmīgs.

- Bet es jau esmu pārgājis nākotnē, kur jūtos labi. Kāpēc tas viss notiek?

- Tu centies ielēkt nākotnē, neatvadoties no pagātnes. Tas ir tāpat kā lēkt uz priekšu ar elastīgu joslu, kas piesieta pie kājas - tas jūs atgriezīs. Lai ar smaidu raudzītos nākotnē, jums mierīgi jāpaļaujas uz pagātni.

Pagātne, neatkarīgi no tā, vai tās ir kaut kādas attiecības, kāds cilvēks, daži notikumi, dažas mūsu daļas, mūsu stāvoklis vai dzīvesveids, ir pelnījis cieņu. Pat ja tas nesa lielas ciešanas. Sakot "tas tā, man tas vairs nav vajadzīgs", novērsties un bēgt nedarbojas. Ir svarīgi nodibināt kontaktu ar pagātni un atbrīvot to pakāpeniski, nozīmīgi, tiklīdz esat gatavs.

Dažreiz ir nepieciešams atvadīties no viņa kā tuvs draugs. Galu galā kaut kas pagātnē bija daļa no mums. Un, piemēram, jūs nevarat vienkārši noraut roku un izmest to.

Terapijā gadās, ka terapeits steidzas, mudinot klientu ņemt un pāriet no problēmas uz resursu. Šķiet, ka šim nolūkam ir viss, un klients pieķeras kaut kam pagātnei, savām ciešanām. Bet viņš kopā ar ciešanām atlaiž kādu daļu no sevis …

Gadās, ka pēc šķietami pozitīvas sesijas cilvēks saslimst, kļūst sliktāks vai parādās “bēgšana” (alkohols, trulums internetā utt.). Iespējams, darbs ir radījis lielas pārmaiņas. Daļa no sevis ir jāatbrīvo, jāapglabā. Un tas izraisa skumjas, tāpat kā mīļotā zaudējuma gadījumā. Cilvēks var sapīties šajās skumjās vai aizbēgt no tām. Un tad ir svarīgi izdzīvot šīs skumjas, veikt kaut kādu atvadu rituālu, atlaist - atlaist sevi, kura vairs nav tagadnē.

Ieteicams: