Kā Nepabeigtās Darbības Ietekmē Mūs

Video: Kā Nepabeigtās Darbības Ietekmē Mūs

Video: Kā Nepabeigtās Darbības Ietekmē Mūs
Video: ПРОФЕСCИЯ - ПРОСТИТУТКА / PROFESIJA PROSTITŪTA 2024, Maijs
Kā Nepabeigtās Darbības Ietekmē Mūs
Kā Nepabeigtās Darbības Ietekmē Mūs
Anonim

Viens no maniem mīļākajiem stāstiem psiholoģijas jomā. Un tas, kurš lasa līdz galam, sapratīs, cik saistīts ar mums katram.

Reiz psiholoģe B. V. Zeigarnik un viņas skolotāja iegāja pārpildītā kafejnīcā. Viņas uzmanību piesaistīja fakts, ka viesmīlis, pieņēmis pasūtījumu, neko nepierakstīja, lai gan pasūtīto ēdienu saraksts bija plašs, un visu nolika galdā, neko neaizmirstot. Saņemot piezīmi par savu apbrīnojamo atmiņu, viņš paraustīja plecus, sakot, ka nekad neraksta un nekad neaizmirst. Tad psihologi lūdza viņu pateikt, ka viņi izvēlnē ir izvēlējušies apmeklētājus, kurus viņš ir apkalpojis pirms viņiem un kuri tikko pametuši kafejnīcu. Viesmīlis bija neizpratnē un atzina, ka nekādā veidā nevar atcerēties viņu pasūtījumu. Drīz radās ideja eksperimentāli pārbaudīt, kā darbības pilnīgums vai nepabeigtība ietekmē iegaumēšanu.

Viņa lūdza subjektus ierobežotā laikā atrisināt intelektuālās problēmas. Risinājuma laiku viņa noteica patvaļīgi, lai viņa varētu ļaut subjektam atrast risinājumu vai jebkurā brīdī paziņot, ka laiks ir beidzies un problēma nav atrisināta.

Pēc vairākām dienām pētāmie tika aicināti atcerēties problēmu risināšanas nosacījumus, kas viņiem tika piedāvāti risināšanai.

Izrādījās, ka gadījumā, ja problēmas risinājums tiek pārtraukts, tas tiek atcerēts labāk nekā problēmas, kas tika veiksmīgi atrisinātas. Atcerēto pārtraukto uzdevumu skaits ir aptuveni divreiz lielāks par pabeigto uzdevumu skaitu. Šo modeli sauc par Zeigarnik efektu. Var pieņemt, ka zināms emocionālā stresa līmenis, kas nesaņēma izlādi nepabeigtas darbības apstākļos, veicina tā saglabāšanu atmiņā.

Mūsu atmiņā vienmēr ir kaut kas, ko neesam pabeiguši. Un pat ja mums šķiet, ka tas ir pagātne un nav vērts to sajaukt vai “es par to padomāšu rīt”, un ka rītdiena nepienāk gadiem ilgi, palielinās emocionālais stress. To uzkrāj dažādas situācijas, apstākļi, iemesli. Tāpat kā jebkuram kuģim ir sava jauda, arī mūsu ķermenis nav bezgalīgs. Agrāk vai vēlāk viss, kas neatbilst, iznāk caur nervu sabrukumu, apātiju, izmisumu, depresiju, slimībām.

Tā notiek, ka daudzu savu dzīves gadu laikā mēs sev līdzi nesam daudz nepabeigtu lietu (ar periodisku izšļakstīšanos). Mēs tērējam viņiem savu iekšējo enerģiju. Un visbīstamākais šajā ir tas, ka mēs pat nepamanām, kurp dodas mūsu spēki, kāpēc telpa iekšpusē ir pārpildīta.

Tas jo īpaši attiecas uz:

  • nepabeigti dialogi;
  • sarunas, kurās bija pārpratumi;
  • emocijas, kas nav saņēmušas izlādi;
  • apspiestas jūtas;
  • situācijas, kuras vēlamies aizmirst;
  • vēlmes, kuras neuzdrošinājās piepildīt;
  • situācijas, kuras nevarat piedot sev un citiem;
  • cilvēki, kurus mēs apzināti vēlamies izdzēst no dzīves.

Vai atradāt kaut ko pazīstamu no saraksta?

Mums šķiet, ka tas viss mūs neietekmē. Un galu galā tas ir mūsu mugursomā starp pārējo dzīves nastu. Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast veidus, kā pabeigt lietu. To var izdarīt pats vai arī savienot pārī ar psihologu.

Ieteicams: