Kas Un Kāds Ir Psihoterapijas Krīzes Avots?

Video: Kas Un Kāds Ir Psihoterapijas Krīzes Avots?

Video: Kas Un Kāds Ir Psihoterapijas Krīzes Avots?
Video: Kālijs ir ļoti svarīgs elements sirds veselībai, jo palīdz tai sarauties un izplesties. 2024, Maijs
Kas Un Kāds Ir Psihoterapijas Krīzes Avots?
Kas Un Kāds Ir Psihoterapijas Krīzes Avots?
Anonim

Terapeitiskā pieredzes situācija savukārt aizsāk arvien jaunu parādību dinamiku, kas parādās saskarē, un katra no tām, ļaujiet man jums atgādināt, attīstās tādā formā un pakāpē, kādu nosaka pašreizējā saskarsmes situācija. Ņemot vērā dialoga psihoterapiju kā terapiju kontrolētai krīzei, jāatzīmē, ka pašreizējo terapijas stāvokli nosaka konkrēta krīzes dizaina klātbūtne, kas aktualizēta šajā posmā.

Pamatojoties uz terapeitisko ideoloģiju, kuras pamatā ir terapijas jēdziens kā kontrolētas krīzes process, ir jāatceras par dažām šī procesa iezīmēm.

Pirmkārt, produktīvā kontrolētas, uzsāktas krīzes terapijas procesā ir svarīgi pienācīgi sadalīt jaudu. Ja terapeits ir atbildīgs par terapiju (piemēram, pārmērīga aprūpe), tad krīzes nav, tāpēc izmaiņas nav iespējamas. Turklāt terapeitiskie pasākumi krīzes atrisināšanai pirms tās maksimuma ir veids, kā izvairīties no tās pieredzes. No otras puses, ja vara terapijas procesā pāriet uz klientu, tad viņam tiek liegta iespēja saņemt atbalstu no lauka un resursi, kas nepieciešami, lai atrisinātu krīzi. Abos gadījumos terapeitiskais process tiek palēnināts vai vispār bloķēts. Apzinoties šo situāciju, tiek izvirzīta metodoloģiskā prasība varas decentralizācijai, kas jau tika minēta iepriekš.

Otrkārt, kontrolētas ierosinātas krīzes terapeitiskajā procesā taktiski jāpaļaujas uz proksimālās attīstības zonas kategoriju. Tas nozīmē, ka neoplazmu apjomam un novitātes pakāpei, uz kurām vienlaikus tiek orientēts terapeitiskais process, vajadzētu būt grūtām, bet principā pieejamām klientam. No vienas puses, nepieciešamās spriedzes trūkums, lai atrisinātu jauno lauka situāciju, no otras puses, nepieejamība saskarties parādību parādīšanai var vienlīdz apturēt un iesaldēt terapeitisko procesu.

Es atkārtoju, ka uzsāktās krīzes grūtības pakāpei jābūt optimālai. Tomēr, balstoties uz fenomenoloģiskās pieejas nosacījumiem, ir acīmredzams, ka ir absurdi spēt kontrolēt terapijā uzsākto krīzes pakāpi. Terapeitiskās jomas jauno prasību nopietnība, radot krīzi, ir principā neparedzams faktors, it īpaši, strādājot ar klientiem, kuru psiholoģiskās grūtības ir diezgan smagas. Tāpēc geštaltterapijas dialoga modelī krīzes ierosinošo terapeitisko iejaukšanās kontroles vietu ieņem, izsekojot atbalsta un vilšanās līdzsvaram terapijas jomā.

Ņemot vērā neregulāro nepieciešamību terapijā „pacelt hronisku zema līmeņa ārkārtas situāciju līdz drošai ārkārtas situācijai, kurā uzmanību pievērš trauksme un kuru tomēr var kontrolēt aktīvs pacients” [F. Pērls un P. Gudmens; P.100], Geštalta terapijas autori raksta: “Problēmas tehniskā puse ir (a) palielināt spriedzi pareizā vadībā un (b) saglabāt spēju kontrolēt situāciju, tomēr nekontrolēt tas”[F. Perls un P. Gudmens; 100. lpp.].

Ieteicams: