Psihologs Strādā Kā Cilvēks

Psihologs Strādā Kā Cilvēks
Psihologs Strādā Kā Cilvēks
Anonim

Ir daudz strīdu un diskusiju par to, kura psihoterapijas metode ir visefektīvākā. Visā psiholoģijas kā zinātnes attīstības periodā, un tas jau ir aptuveni 150 gadi, šodien ir vairāk nekā 400 metožu, skolu, virzienu. Ir skaidrs, ka daži no tiem ir ieguvuši vislielāko zinātnieku aprindu atzinību, daži vēl nav pierādījuši savu efektivitāti lielā klientu izlasē, bet tomēr ir daudz metožu.

Kuru izvēlēties?

Reiz, kad es tikko spēru pirmos soļus psiholoģijā, viens gudrs cilvēks teica, ka psihologs strādā kā cilvēks. Es īsti nesapratu, ko viņš ar to domāja, jo man bija nepieciešami darba rīki, man bija nepieciešams algoritms sesijas vadīšanai, piemēram, soli pa solim. Bez šīs informācijas bija biedējoši doties uz saskarsmes robežu ar klientu, jo nav zināms, kas notiks katrā nākamajā brīdī, kā klients reaģēs, ko teiks, kādas emocijas sāks mosties. Tātad, man bija nepieciešama instrumentu kaste.

Protams, bez instrumentiem, nekur. Mēs, psihologi, savā darbā, protams, izmantojam dažādas tehnikas un rīkus, sekojam līdzi laikam, cenšamies gūt labāko no sesijas, lai beigās apkopotu rezultātu. Katrs to dara savā veidā.

Vai ir kāds īpašs mehānisms, kas darbojas?

Nē tas nav. Kad es to sapratu, man kļuva vieglāk un vienlaikus grūtāk. Vieglāk, jo cerības uz noteiktas atslēgas parādīšanos no visām durvīm ir pazudušas, jo tās nav. Un tas ir grūtāk, jo es sapratu, ka šajā procesā tikai es izlemju, kā vadīt sesiju. Protams, es neesmu viens, esmu kopā ar klientu. Mēs izlemjam. Bet noteikti ne paņēmieni, metodes, shēmas un tamlīdzīgas stingras lietas.

Es sāku koncentrēties uz pašreizējo brīdi un pieņemt lēmumu nevis pēc veidnes, bet gan atbilstoši situācijai, kas šobrīd nepieciešama. Es kļuvu jutīgāks un uzmanīgāks pret to, kas notiek “šeit un tagad”. Mana enerģija sākās pašā terapijas procesā, nevis dažādu metožu un shēmu šķirošanā.

Man ļoti patika tas, par ko Patriks Kazements rakstīja savā grāmatā Mācoties no pacienta. Viņš teica, ka, sākoties sesijai, psihologam ir jāaizmirst visas zināšanas, kas viņam ir, un jāsaprot, ka situācija, kas attīstīsies, ir unikāla un neatkārtojama, un tas, kas bija darba instruments vienam klientam, nedarbosies ar citu, pat ja situācijas būs ir līdzīgi. Viņš ieteica vienmēr būt “šeit un tagad” un nekarāt vecos modeļus jaunā situācijā.

Pagāja kāds laiks, kad es tiešām sapratu, ko viņš domā. Un tāpēc tagad tiem, kas meklē psiholoģisku atbalstu sev, teikšu sekojošo.

Jums jāatrod, kā saka, "tavs psihologs" - tas, kuram tu uzticies, tas, kura vārdos tu ieklausies un tas, kuru tu vienkārši "dzirdi", un viņš attiecīgi "dzird" tevi. Tas nav atkarīgs no metodes, kas viņam pieder. Tas viss ir atkarīgs no jūsu personības un psihologa personības. Ja šī persona jums ir piemērota, tad darbs būs efektīvs, ja nē, tad nekādas metodes jums nepalīdzēs. Tāpēc meklējiet cilvēku, nevis metodi.

Ieteicams: