Panikas Lēkmes Kā Attiecību Problēma

2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50

Kāpēc vairāk cilvēku cieš no panikas lēkmes, vientulības, depresijas, trauksmes un bailēm? Man šķiet, ka atbilde uz šo jautājumu slēpjas attiecību jomā, pareizāk sakot, cilvēku attiecību ar citiem cilvēkiem pārkāpšana, kontaktu pārkāpšana kopumā ar ārpasauli. Ja mēs uztveram sabiedrību kopumā, tad individuālisma un sabiedrības izolācijas attīstības rezultātā.

Nepieciešamība pēc piederības (vecāku un savas ģimenes, mīļotā, draugu, profesionālā loka) ir viena no pamatvajadzībām, tā savukārt apmierina citus, viena no tām ir nepieciešamība pēc drošības, drošības, stabilitātes. Varam teikt, ka aksesuāri rada drošu pamatu cilvēka dzīvībai un darbībai, sniedz iespēju attīstīties un tikt galā ar grūtībām. Ja šī vajadzība nav pilnībā apmierināta, parasti attiecību izjukšanas vai nepietiekami veidotas spējas radīt pietiekami spēcīgas attiecības rezultātā, tas rada priekšnoteikumus panikas lēkmju rašanās gadījumam. Nav nejaušība, ka vientulības, bezpalīdzības un baiļu pieredze no milzīgas un šķietami naidīgas pasaules ir viena no PA pamatprasībām.

Bet ar priekšnosacījumiem vien nepietiek PA attīstībai. Parasti tas notiek lielu dzīves pārmaiņu laikā, nepieciešamības vai spiediena dēļ. Nepieciešamība var pakāpeniski nobriest, piemēram, kā autonomija no vecākiem, bet tomēr tā ir svarīgs un krīzes posms cilvēka dzīves ceļā. Piespiedu izmaiņas dzīvē notiek, piemēram, ģimenes krīzes periodos, šķiršanās laikā, tuvinieku zaudēšanas, pārcelšanās uz citām pilsētām vai valstīm. Lai pārvarētu šos krīzes brīžus, ir dabiski, ka jums nepieciešama stabilitāte, atbalsta sajūta, pamats, spēja stingri nostāties uz kājām un virzīties uz priekšu. Kad šis pamats ir trausls vai pazūd pavisam, cilvēks sastingst, nespējot pakustēties vai izglābties, piedzīvojot savas bezspēcības šausmas. Pēc analoģijas to var salīdzināt ar cilvēku, kurš purvā iekritis purvā, nav pamata, nav uz kā paķert, un mēģinājumi kaut ko darīt purvā ir iegremdēti vēl vairāk.

Panikas lēkme patiesībā rodas kā ķermeņa veids, kā glābt cilvēka psihi no ieniršanas psihozē. Tas arī liecina par nepieciešamību pēc pārmaiņām dzīvē, it īpaši attiecību jomā.

PA ir traucējumi, kas bieži vien ir ļoti grūti, simptomi ir ļoti individuāli, lai gan tie ir līdzīgi. Man šķiet, ka PA izpausmes individualitāte runā arī par pārkāpumu individualitāti attiecību veidošanas jomā ar ārpasauli un sevi. Vēlos pievērst uzmanību arī spējai sajust, izprast sevi, savas jūtas, vajadzības, sajust savu ķermeni. Kā likums, PA gadījumā šī spēja ir nepietiekami veidota, ir zems pašvērtējums, atkarīgas attiecības.

Lai ieietu citās attiecībās, viņš iegūst spēju pielāgoties, pareizi tikt galā ar baiļu sajūtām, emocionāli reaģēt, patiesībā iegūst attiecību modeli, ar kura palīdzību viņš tālāk mijiedarbojas ar citiem cilvēkiem, ar visu pasauli ap viņu. Tieši ģimenē, saziņā ar vecākiem, tiek likts pašvērtības, pašcieņas, pašapziņas pamats, nākotnes personīgās veselības un panākumu pamats. Piederības ģimenē rezultātā, kad bērns saņem labu atbalstu un atbalstu (gan no mātes, gan no tēva), viņš attīsta iedzimtu un pozitīvu spēku, kas ļauj izturēt grūtības un tikt ar tām galā.

Tajā pašā laikā ģimenē, kurā pastāvīgi notiek konflikti un vecāku šķiršanās, bērns piedzīvo milzīgu komunikācijas, mīlestības, atbalsta un piederības nepieciešamības iztrūkumu. Vecāki var būt aizņemti ar naudas pelnīšanu, karjeras izaugsmi, pašrealizāciju, savstarpējo attiecību noskaidrošanu, šķiršanos, cita partnera atrašanu, alkohola lietošanu, viens no viņiem var pamest ģimeni vispār, bet galu galā tas viss ietekmē bērnu, viņa integritāti kā personai, iespējas iesaistīties attiecībās, radoši pielāgoties videi. Ja viņš redz tikai vienu neveselīgu attiecību modeli, tad viņš to pieņem, ievieto savā apziņā kā vienīgo, lai gan tas nes ciešanas, bet tomēr uz kādu laiku nodrošina drošību un stabilitāti un no tā vadās turpmākajā dzīvē.

Bet piederības nepieciešamība, cieņas, mīlestības un atbalsta nepieciešamība, kā arī nepieciešamība pēc autonomijas un pašrealizācijas paliek neapmierināta un agrāk vai vēlāk sāk nonākt pretrunā ar iegulto attieksmi pret dzīvi, kas iegūta no vecākiem. Ja šīs vajadzības nav iespējams realizēt, šis konflikts sāk izpausties atkarībās kā aizstājēji, depresijas no vientulības pieredzes, panikas lēkmes kā aicinājums dziedināt attiecības.

Interneta un sociālo tīklu kā saziņas līdzekļa attīstība, manuprāt, situāciju nepasliktināja, bet drīzāk ļāva izveidot un uzturēt vismaz kaut kādas attiecības, kaut arī virtuālas, bet drošas. Drīzāk internets šo problēmu ir ieskicējis asāk un devis attiecīgu attiecību aizstājēju. Ar sociālo tīklu palīdzību piederības nepieciešamība tiek apjauta, kamēr cilvēks ir tiešsaistē. Bet, pārsniedzot internetu, viņš atkal saskaras ar savu neatrisināto konfliktu, ar neiespējamību realizēt savas vajadzības, ar nabadzīgu emocionālo dzīvi, ar savām bailēm un satraukumu.

Bērni, kuriem ģimenē nebija pietiekama atbalsta un atbalsta, mācās nākotnē patstāvīgi nodibināt attiecības, paļauties tikai uz sevi, izjūt maz uzticību apkārtējiem cilvēkiem un visai pasaulei, negaida no viņa neko labu. Viņi var demonstrēt pārliecību un izturību, taču viņiem ir vājš pamats, jo viņi vienlaikus nesaņēma pietiekamu atbalstu, viņi noliedz savas vājās puses. Kad rodas stresa situācija (darbā vai ģimenē), šī pārliecība var saplīst vai pat sabrukt, ja nepietiek atbalsta.

Kādu risinājumu var piedāvāt? Kāds ir ceļš uz panikas lēkmju dziedināšanu?

Šāda izeja var būt trūkstošo veselīgo attiecību pieredzes papildināšana, pieredze, saņemot atbalstu un atbalstu no ievērojamiem cilvēkiem, īpaši terapeitiskās attiecībās, lai veidotu personības integritātes sajūtu, reālu spēju sazināties, lai atjaunotu veselīgu piederības sajūtu sākotnēji pie terapeita, un nākotnē un ar vidi, iemācieties uzticēties savām vājībām un veidojiet jaunu pašapziņu, kuras pamatā ir stingrāks pamats.