2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50
Ko jūs varat darīt, lai pasīvais agresors nepaliktu jūsu prātā ar kādu klišeju vai briesmīgu etiķeti, kuras dēļ jūs vienkārši pārtrauksit sazināties ar cilvēkiem? Jums ir jāsaprot cilvēka uzvedības iemesli, tikai šajā gadījumā jūs varat palikt kopā ar viņu vismaz "uz kādas piezīmes".
Pirmais, vissvarīgākais un izplatītākais iemesls (99% gadījumu) ir audzināšana. Parasti cilvēki, kuriem lielākajā daļā gadījumu raksturīga pasīva-agresīva uzvedība, tika audzināti ģimenē, kur viņi nevarēja visu izdarīt, kur viņi tika noraidīti, un bērna vajadzības tika uztvertas kā kaut kas nepiedienīgs (“Kā var tu to gribi?! Es cenšos, es cenšos pēc tevis, ko tu vēl no manis prasi? Bet kā tu uzdrīksties man prasīt zābakus ziemai? Vai redzi, ka mamma ir slikta un cieta, viņai nav naudas? ). Šī vecāku uzvedība ir aktīva bērna apspiešanas forma.
Vēl viena audzināšanas iespēja ir tāda, ka viņi izrāda pasīvu agresiju pret bērnu (viņi klusībā apvainojas, ka viņš nepabeidza kādu uzdevumu, un, nepaskaidrojot savas neapmierinātības iemeslu, apiet saraucis pieri). Tādējādi bērnam tiek liegta mīļotā cilvēka mīlestība, kas viņam ir svarīga un tik nepieciešama, un vecāku mīlestības zaudēšana viņam ir kā nāve. Attiecīgi arī turpmāk bērns būs nervozs, visos iespējamos veidos centīsies izpatikt citiem un, nedod Dievs, parādīs savu agresiju! Prātā jau ir izveidojusies skaidra aina - es to darīšu, mani noraidīs. Pirmā iespēja ietver arī tos gadījumus, kad bērns nesaprot, par ko tieši viņš tika sodīts. Ļaujiet man minēt piemēru no prakses - klients man teica, ka bērnībā, kad viņš gatavojās doties pastaigā, viņš tika sodīts, un tikai pēc gada viņš saprata, kam tas paredzēts (sakarā ar to, ka daži neķītri) vārds, ko viņš dzirdēja uz ielas, izlidoja). Kā bērns jūtas līdzīgā situācijā? Viņš raudās, nesaprotot, kas notiek, jutīs sāpes un aizvainojumu (tas ir tā, it kā viņš būtu slēgts neziņā, viņam nav atļauts runāt, viņš neatceras izrunāto aizskarošo vārdu, kas nozīmē, ka viņš neko nevarēja pateikt), un rezultātā viņš noslēgsies sevī, tālu izstumdams jebkādas saskarsmes jūtas.
Tātad, apkoposim pirmo pasīvās -agresīvās uzvedības iemeslu - cilvēks uzauga ģimenē, kur nebija iespējams tieši izteikt agresiju, viņš par to tika norāts un sodīts. Piemēram, bērni var būt dusmīgi uz savu māti, būt kaprīzi vai šņukstēt uz kaut ko, un viņu māte reaģē asi (“Kā tu uzdrīksties man to darīt?! Tu nebiji pelnījis to, ko tu no manis vēlies!”). Bērns, pamatojoties uz vecāku reakciju, secina - es kļūdos, man ir nepareizi impulsi un vēlmes, es to nevaru vēlēties! Patiesībā aiz pasīvās agresijas slēpjas daudz vairāk traumu un citu problēmu (cilvēks principā baidās izpausties, parādīt kādas savas jūtas un vēlmes).
Otrs iemesls ir situācija, kurā ir sociāli nepieņemami izteikt savu agresiju. Tas ir diezgan izplatīts gadījums darba komandās vertikālās attiecībās (priekšnieks - padotais). Padotajam ir jāizpilda priekšnieka uzdotais uzdevums, bet viņš pats nepiekrīt šim uzdevumam (viņa amata apraksts to nenorāda, viņi to neapsprieda ar viņu intervijā, kad viņš tika pieņemts darbā) - kā rezultātā, parādīsies pasīva agresija, jo viņai vajag kaut kur izšļakstīties.
Arī pasīvi agresīva uzvedība var izpausties ģimenes attiecībās, it īpaši, ja viens no ģimenes partneriem ieņem autoritāru nostāju un ieņem vadošo lomu attiecībās. Pasīvais agresors nevar tieši atteikties (“Es jums nepiekrītu / nepiekrītu! Es nevēlos to darīt!”) Sakarā ar to, ka autoritārais partneris tiek uztverts kā vecāks (un darīs visu, ko vecāki, vecmāmiņa vai vectēvs to darīja bērnībā) … Cilvēks nokļūst pats savā traumā un aizveras - “tas tā, tad tas atgriezīsies pie manis”.
Trešais iemesls ir izvēle (dzīvot ar pasīvu agresiju ir daudz vieglāk nekā pielikt pūles un tieši runāt par savu neapmierinātību; par to, ka cilvēks vēlas mainīties; par to, kas jums nav piemērots). Kāpēc daži cilvēki izdara šo izvēli? Neviens no mums nav pasargāts no tā, ka sarunu biedrs, partneris, draugs mūsu dialogā situāciju neuztvers kā pārmetumu sev, kā apvainojumu vai apvainojumu, un attiecības vairs nepasliktināsies.
Ieteicams:
Kāpēc Tu Neesi Precējies? Trīs Iespējamie Iemesli
Tikai dažiem no mums noteiktā laikā netika uzdots jautājums: "Nu, kad jūs apprecēsities (vai precēsities)?" Ar šo jautājumu izlaižot netaktiskuma un robežu pārkāpšanas tēmu, es teikšu, ka šis jautājums jaunībā mani katru reizi vienkārši saniknoja.
Četri Iemesli, Kāpēc ārējām Mīlestības Attiecībām Ir Jēga
Pētījumi liecina, ka laulības pārkāpšana vairs nav galvenais šķiršanās iemesls. Es negribu ne propagandēt mīlas dēkas, ne nosodīt to. Nodevības fakts vienmēr mums kaut ko stāsta par cilvēku vai par attiecībām, kas pastāv pārī, un par sabiedrībā pastāvošo kultūru.
Sastāvdaļas Pārliecinātai Uzvedībai
Karsts kā svaigs pīrāgs - eseja no pašpārliecinātības uzvedības darbnīcas. Sākšu ar atbildi uz jautājumu, kāpēc šī tēma ir aktuāla daudziem cilvēkiem? Var pieņemt, ka mēs apzināti vai neapzināti saprotam, ka pārliecināts cilvēks ir par kārtu sociāli veiksmīgāks nekā nedrošs cilvēks.
8 Iemesli Vilcināšanai. Iemesli # 7 Un # 8
Cīnīties ar vilcināšanos nav viegli, jo mums katram ir savi iemesli. Ja vēlaties tikt galā ar vilcināšanos, jums ir jāsaprot, kas to izraisa visbiežāk. Šie iemesli tiks apspriesti šajā un nākamajos rakstos. Iemesls # 7 Jūs bieži esat apjucis Apsveriet pašreizējos traucēkļus, ar kuriem mēs sastopamies ikdienas dzīvē:
8 Iemesli Vilcināšanai. Iemesli # 5 Un # 6
Cīnīties ar vilcināšanos nav viegli, jo mums katram ir savi iemesli. Turklāt viena un tā pati persona dažādu iemeslu dēļ var atlikt dažādu dzīves aktivitāšu īstenošanu. Vienkārši sakot, vilcināšanās pārvarēšana nav viegla, jo katram no mums ir dažādi iemesli, kā ar to tikt galā.
