Mazvērtības Komplekss Bērnam

2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50

Es esmu tāds bērns. Analizējot savu pieredzi, vienā brīdī es saskāros ar paradoksu: es piedzimu gādīgā, laipnā ģimenē, kur pilnībā izpaudās mana spēja mīlēt. Es mīlēju visu un visus: ziedus, kokus, dzīvniekus, mājas; mācīties, lasīt, mācīties; veci cilvēki un apkārtnes bērni.

Es pabeidzu skolu, izjūtot akūtu pašnāvību: tumši zaļas acis, reti "peles krāsas" mati, mans vārds; jutu naidu, ka esmu nepopulārs pret citiem bērniem; uzskatīja sevi par labas profesijas necienīgu; turēja slepenu pārliecību, ka inteliģence un laipna sirds ir ražošanas blakusprodukti sabiedrībā, kurā panākumus var gūt, tikai būdams augstprātīgs, apzināti trokšņains, tievi slaids un, protams, skaisti skaists.

Šodien man ir 27 gadi, un, strādājot par psihologu un palīdzot citiem cilvēkiem izjaukt viņu dzīves jucekli, man jāatzīst, ka uzspiesta mazvērtības kompleksa atbalsis dažkārt liek manīt. Strādājot par skolotāju, es uzskatu, ka skolas kropļojošā loma, ko ir izgājuši mani vecāki, draugi un daudzi mani pacienti, ir jārisina un jāpārveido par kaut ko pacilājošu, mācot bērnus mijiedarboties ar savām emocijām, nevis pārvēršot jaunību nonākt konfliktu pārņemtajos morālajos traucējumos.

No kurienes nāk mazvērtības kompleksa kājas? Jau pats vārds "mazvērtība" norāda, ka šis komplekss var attīstīties tikai sabiedrībā, kurā pastāv ideja par "pilnu vērtību" vai ideāla līdzību. Skolu un universitāšu konkurences vide, kurā, izmantojot vērtējumus un vērtējumus, bērni tiek mudināti sacensties savā starpā šauri koncentrētās, norobežotās disciplīnās (fiziskā izglītība, matemātika), ir klasisks bēdīgi slavenā kompleksa perēkļa piemērs.

Bērns, kura prāts nav nobriedis domāt sistēmiski, t.i. ņemot vērā kultūras un personīgās pieredzes kopējo ietekmi uz indivīda psihi, tā konkurences "burkānu", kas skolā tiek izdalīts pa labi un pa kreisi, pārnes uz citām dzīves sfērām. Pieaugošajam cilvēkam, it īpaši pusaudža vecumā, šķiet, ka, lai gūtu panākumus sabiedrībā, kas veicina panākumus, viņam jāiemācās būt konkurētspējīgam visā.

Ķermenis tiek rekonstruēts hormonāli - un priekšplānā izvirzās vēlme pēc tuvības. Arī šeit konkurence jūtama. Kultūrai un agresīvam mārketingam izdodas parādīt nesasniedzamus ideālus. Vai esat kādreiz domājuši, kāpēc reklāmās pārsvarā ir slaids, liess ķermenis? Kāpēc, šāda veida figūru ir visgrūtāk sasniegt! Uzliekot cilvēkam, ka viņš ir zemāks (un jo jaunāks cilvēks, jo mazāk uz viņa ir “rakstīts” - jo vieglāk viņu iedvesmot), reklāma iedvesmo indivīdā nepilnības sajūtu un liek ieguldīt (vecāku ienākumi svilpes “kas viņam nav vajadzīgi; lai atstātu iespaidu uz cilvēkiem, kurus viņš ienīst."

Ja esat vecāks, un jāuztraucas, ka dodat bērnam visu iespējamo, vienlaikus vērojot viņa sāpīgi pasliktinošo mazvērtības kompleksu, pārstājiet vainot sevi! Pašreizējais evolūcijas posms, kurā iet postkomunistiskā sabiedrība, nozīmē monētas slimīgā individuālisma pretējo pusi un konkurences stūrakmeni. Bailes vilties vecākiem un zaudēt mierinošo klātbūtni bieži pavada iepriekš minēto kompleksu. Bērni ar nepilnību kompleksu ir pakļauti melanholijai un garastāvokļa svārstībām. Viņi patveras mājās, ja uzskata, ka mājas ir viņu aizmugure. Ka mājās viņi ir bez nosacījumiem mīlēti un gaidīti.

Runājiet ar savu bērnu par viņa jūtām, ja jūtat, ka viņš ir tam gatavs. Esiet gatavi klausīties un netiesāt. Esiet gatavi nedot padomu! Bailes dzirdēt padomu par mēģinājumu izrunāties var novērst bērna runu atklāti. Vai mēs vienmēr dalāmies savā pieredzē, lai uzklausītu piedāvāto risinājumu - citiem vārdiem sakot, nevēlamus padomus? Katrs labs psihoterapeits zina, ka kalpošana par spoguli ir daudz efektīvāka nekā risinājumu ģenerators.

Jūsu izpratne par izglītības sistēmas postošajām sekām un turpmākā to apspriešana ar savu pusaudzi palīdzēs nākotnē novērst cilvēkā neveselīgas psihes attīstību.

Līdz ar dzīves vienkāršošanu, ko mums ir nodrošinājis internets, piekļuve reklāmai ir kļuvusi vieglāka, jaudīgāka un plašāka. Tāpēc šodien vairāk nekā jebkad agrāk psiholoģiskā izglītība (un arī skolotāju psiholoģiskā izglītība) skolās ir ārkārtīgi nepieciešama.

Lilija Kardena, neatņemams psihologs, psihoterapeits, skolotājs