2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2024-01-31 14:12
Katram no mums ir nepieciešama palīdzība un atbalsts noteiktā dzīves posmā. Mūsu ceļā stress, zaudējumi un zaudējumi, veselības problēmas, grūtības attiecībās ar mīļajiem ir neizbēgamas. Bieži vien mēs saskaramies ar problēmsituācijām, no kurām izeja mums nav acīmredzama. Agrāk vai vēlāk katrs no mums domā par savu mērķi un dzīves jēgu. Un visos šajos gadījumos mēs meklējam atbildes uz mūsu daudzajiem jautājumiem.
Daudzi tā saucamās „ikdienas” psiholoģiskās palīdzības veidi ir kļuvuši par daļu no mūsu kultūras un tradīcijām. Mēs lūdzam padomu un atbalstu no partnera, drauga / draudzenes, vecākiem vai citiem cilvēkiem, kas mums ir svarīgi. Mēs meklējam mierinājumu ticībā. Mēs cenšamies atrast atbildes no zīlnieka, astrologa, numerologa, hiromanta. Vai arī mēs meklējam informāciju specializētā literatūrā, internetā, forumos utt. alkohols, narkotikas un citi stimulanti. Bet tas nepalīdz. Vai arī tas īslaicīgi palīdz. Atgriežoties „normālā stāvoklī”, izrādās, ka problēmas nav atrisinātas, nav kļuvis vieglāk un … atkal riņķī …
Psiholoģiskā kultūra mūsu sabiedrībā pamazām attīstās, un profesionālas psiholoģiskas palīdzības meklēšana vairs nav kaut kas jauns un nesaprotams. Pakāpeniski arvien biežāk tiek meklēts padoms pie sava psihologa / psihoterapeita, kā arī ģimenes ārsta pakalpojumi. Tomēr ir daudz jautājumu un neskaidru interpretāciju attiecībā uz psiholoģisko pakalpojumu jomu. Šeit ir daži no izplatītākajiem uzskatiem un jautājumiem, ar kuriem mēs un mani kolēģi bieži saskaramies.
Kāpēc man vajadzīgs psihologs? Es varu tikt galā ar savām problēmām!
Viens no izplatītākajiem maldiem ir tas, ka cilvēki, kuriem ir nopietnas garīgās veselības problēmas vai kuri paši nespēj atrisināt savas problēmas, vēršas pie psihologa un vēl jo vairāk pie psihoterapeita. Bet tas ir tikai daļēji taisnība. Patiešām, psiholoģisku palīdzību var meklēt cilvēki ar noteiktiem garīgās veselības traucējumiem, kā arī piedzīvo nopietnas grūtības ar pašrealizāciju un saziņu ar citiem. Tomēr šīs kategorijas cilvēku īpatsvars ir salīdzinoši zems. Un psihisku traucējumu gadījumā jau ir nepieciešama paralēla klienta uzraudzība, ko veic psihiatrs.
Cilvēki, kuri saskārušies ar noteiktām grūtībām, visbiežāk vēršas pēc psiholoģiskās palīdzības, un parastās to risināšanas metodes izrādījās neefektīvas, un tagad viņi meklē konstruktīvākus risinājumus. Vai arī tie ir cilvēki, kuri vēlas paplašināt savas zināšanas par sevi, attīstīt jaunas prasmes, kļūt veiksmīgāki vai pilnībā izmantot savu potenciālu. Turklāt psiholoģisko konsultāciju un psihoterapijas process nav pievilcīgs" title="Attēls" />
Psiholoģiskā kultūra mūsu sabiedrībā pamazām attīstās, un profesionālas psiholoģiskas palīdzības meklēšana vairs nav kaut kas jauns un nesaprotams. Pakāpeniski arvien biežāk tiek meklēts padoms pie sava psihologa / psihoterapeita, kā arī ģimenes ārsta pakalpojumi. Tomēr ir daudz jautājumu un neskaidru interpretāciju attiecībā uz psiholoģisko pakalpojumu jomu. Šeit ir daži no izplatītākajiem uzskatiem un jautājumiem, ar kuriem mēs un mani kolēģi bieži saskaramies.
Kāpēc man vajadzīgs psihologs? Es varu tikt galā ar savām problēmām!
Viens no izplatītākajiem maldiem ir tas, ka cilvēki, kuriem ir nopietnas garīgās veselības problēmas vai kuri paši nespēj atrisināt savas problēmas, vēršas pie psihologa un vēl jo vairāk pie psihoterapeita. Bet tas ir tikai daļēji taisnība. Patiešām, psiholoģisku palīdzību var meklēt cilvēki ar noteiktiem garīgās veselības traucējumiem, kā arī piedzīvo nopietnas grūtības ar pašrealizāciju un saziņu ar citiem. Tomēr šīs kategorijas cilvēku īpatsvars ir salīdzinoši zems. Un psihisku traucējumu gadījumā jau ir nepieciešama paralēla klienta uzraudzība, ko veic psihiatrs.
Cilvēki, kuri saskārušies ar noteiktām grūtībām, visbiežāk vēršas pēc psiholoģiskās palīdzības, un parastās to risināšanas metodes izrādījās neefektīvas, un tagad viņi meklē konstruktīvākus risinājumus. Vai arī tie ir cilvēki, kuri vēlas paplašināt savas zināšanas par sevi, attīstīt jaunas prasmes, kļūt veiksmīgāki vai pilnībā izmantot savu potenciālu. Turklāt psiholoģisko konsultāciju un psihoterapijas process nav pievilcīgs
Kāpēc man vajadzīgs psihologs, ja man jau ir mīļotais, kurš mani pazīst un saprot kā neviens cits?
Protams, konsultants psihologs vai psihoterapeits nevar (un nedrīkst) ieņemt tik tuvas personas vietu klienta dzīvē. Starp klientu un psihologu veidojas arī īpašas uzticības pilnas attiecības, kas ļauj izpētīt klienta personību un viņa saskarsmes ar citiem īpatnības (kas tiek atveidotas arī attiecībās ar konsultantu / psihoterapeitu). Un šis kontakts atšķiras no citiem starppersonu attiecību veidiem ar to, ka to regulē noteikti noteikumi (psihologa ētikas kodekss), kas pasargā klientu no konsultanta ļaunprātīgas izmantošanas, kā arī ļauj droši eksperimentēt ar jauniem uzvedības veidiem, saņemt godīgu atgriezenisko saiti, atklāti parādīt dažādas emocijas, nebaidoties no to sekām.
Psihoterapija kļūst par "ģenerālmēģinājumu", sava veida slīpēšanas prasmēm pirms jaunu prasmju ieviešanas ikdienas dzīvē. Profesionālam psihologam / psihoterapeitam ir īpašas zināšanas un darba metodes, kas padarīs šo procesu ātrāku un veiksmīgāku. To veicina arī personiskās intereses trūkums un iesaistīšanās citās ciešās attiecībās ar klientu (bez psihoterapeitiskās), kā arī konfidencialitāte un rūpes par klienta drošību un labklājību. Un, protams, psihoterapijas uzdevums ir stiprināt esošās vai palīdzēt veidot jaunas ciešas attiecības klienta dzīvē. Tāpēc psihoterapija neaizstāj, bet ieņem īpašu vietu klienta attiecību sistēmā.
Psihoterapija rada atkarību. Ir tikai jāsāk iet pie psihologa, un tad bez viņa būs grūti pieņemt patstāvīgu lēmumu
Pastāv dažādas psiholoģiskās palīdzības iespējas un formas, kas atšķiras pēc metodēm un ilguma. Piemēram, populāro kultūru iedvesmo stereotips, ka klients gadiem ilgi dodas pie sava psihoanalītiķa un nepieņem lēmumus bez viņa ziņas. Pirmkārt, psihoterapijas vai psiholoģiskās konsultācijas ilgumu nosaka ne tikai speciālista redzējums par šo procesu, bet, pirmkārt, klienta vēlme turpināt darbu vai nē, izvērtējot tās efektivitāti pašam. Ne visi klienti vēršas pie atsevišķu tēmu "padziļinātas izpētes". Dažreiz pietiek tikai noskaidrot interesējošo jautājumu un meklēt atbildes uz to. Un tas būs arī efektīvs darbs saskaņā ar klienta pieprasījumu. Jebkura klienta atkarības (emocionāla, finansiāla, seksuāla utt.) Veidošanās no psihologa ir rupjš profesionālās ētikas kodeksa pārkāpums. Turklāt viens no speciālista uzdevumiem ir veicināt klienta spēju patstāvīgi rūpēties par sevi attīstību. Manā un kolēģu praksē diezgan bieži, nokārtojot galveno darba posmu un iegūstot pozitīvu rezultātu, klients pēc kāda laika izsaka jaunus pieprasījumus, bet par īslaicīgu darbu. Saņemot pozitīvu rezultātu no šīs vai citas pieredzes, rodas vēlme pie tā vēlreiz vērsties.
Mani satrauc nezināmais. Es nesaprotu, kas notiks konsultāciju un psihoterapijas procesā, tāpēc es labprātāk atlieku savu apelāciju uz labāku laiku
Ja jums ir kādi jautājumi par konkrēta speciālista procesu vai darba metodēm, jūs vienmēr varat izteikt savas bažas un uzdot precizējošus jautājumus. Tas ir ļoti svarīgi. Bieži pirmā konsultācija sākas ar klienta vārdiem: "Es pat nezinu, ar ko sākt. Man nav pieredzes, kā doties pie psihologa." Un tā ir pilnīgi normāla pieredze. Tāpēc sākotnējās sarunas vai konsultācijas pirmo 5-10 minūšu uzdevums ir noskaidrot visus organizatoriskos un citus klientam interesējošos jautājumus. Diemžēl ir situācijas, kad nepamatotas bailes no gaidāmās tikšanās noved pie tā, ka klients nepiesakās (vai nepiesakās nekavējoties, tērējot laiku) psiholoģiskai palīdzībai.
Ko jaunu man pateiks psihologs? Es jau lasu daudz literatūras par psiholoģiju un pati visu saprotu
Ir lieliski, ja padomu lūdz cilvēks, kurš interesējas par psiholoģijas jautājumiem, aktīvi nodarbojas ar pašattīstību un lasa specializētu literatūru. Ja šīs ir zinātniski pamatotas zināšanas, tad tās vienmēr bagātina cilvēka pieredzi un palīdz domāt un analizēt daudzas situācijas plašāk. Neatkarīgi no profesionālās sagatavotības humānās un turklāt psiholoģiskās zināšanas bagātina un attīsta psiholoģisko kultūru, padara cilvēku daudzveidīgu un elastīgāku, saskaroties ar pastāvīgām sociālām pārmaiņām. Nav noslēpums, ka attīstīta emocionālā un sociālā inteliģence, komunikatīvā kompetence ir ne mazāk svarīgas veiksmīgas personas prasmes nekā viņas īpašās spējas un talants noteiktā profesijā. Tomēr literatūra un informācija, ar kuru mēs nodarbojamies, ne vienmēr ir zinātniska un profesionāla. Varbūt psiholoģija ir viens no populārākajiem ("pop") zinātniskajiem virzieniem, kurā var atrast daudz nepamatotu ieteikumu un pseidozinātnisku faktu. Tāpēc konsultācijas ar profesionālu psihologu var palīdzēt kliedēt šādus mītus un veidot pareizu zinātnisko domāšanu.
Priekšstats par savu psihologu var būt bīstams. Tāpat kā nav iespējams (labi vai ārkārtīgi grūti) nodrošināt sev kvalificētu medicīnisko aprūpi saskaņā ar medicīnas mācību grāmatu, bez atbilstošas izglītības un zināšanām, ne vienmēr ir iespējams nodrošināt sev noteikta veida psiholoģisko palīdzību. Psiholoģiskās pašpalīdzības jēdziens ir svarīgs, bet ne visuresošs. Piemēram, jūs varat apgūt noteiktas relaksācijas metodes, pārvaldīt savu emocionālo stāvokli, pašdiagnosticēt ar psiholoģiskiem testiem un paplašināt zināšanas par sevi. Jūs varat lasīt zinātnisko literatūru un atrast tajā atbildes, saskarties ar atziņām, saprast savu neveiksmju iemeslus. Un tās ir lieliskas prasmes. Tie tiek izstrādāti arī psihoterapijas procesā, lai klients, atstājot biroju, varētu turpināt tikt galā ar grūtībām reālajā dzīvē. Turklāt klients kaut kā tika galā un izdzīvoja pirms došanās pie psihologa. Jautājums ir tieši "Kā jums izdevās?" Ja šīs ir veiksmīgas stratēģijas un cilvēks ir apmierināts ar savas dzīves kvalitāti, tad diez vai viņš meklēs psiholoģisku palīdzību. Un tas ir labi. Bet ir kaut kas, ko nav iespējams saņemt ārpus saskarsmes ar citiem. Tas ir siltums, rūpes, atbalsts, atgriezeniskā saite, kas palīdz redzēt sevi objektīvāk. Tas ir atšķirīgs, svaigs skatījums uz situāciju, tas ir kopīgs darbs, lai atrisinātu problēmu. Šim nolūkam uzraudzības jēdziens pastāv psihologu un psihoterapeitu profesionālajā kopienā.
Es vēlētos beigt savu stāstu ar citātu no Staņislava Lema:
<bloka citāts" title="Attēls" />
Es vēlētos beigt savu stāstu ar citātu no Staņislava Lema:
Cilvēkam vajag cilvēku! "
Ieteicams:
ĀRKĀRTAS Psiholoģiskā Aprūpe: KĀ PALĪDZĒT CILVĒKAM GORNESS
Ar katru no mums var notikt jebkas. Jebkurā brīdī mēs varam satikt cilvēkus, kuri cietuši no dabas katastrofām un nelaimes gadījumiem, zaudējuši savus mīļos vai mājas, kuri spiesti vērot, kā visa viņu ierastā dzīve drūp mūsu acu priekšā. Kā palīdzēt?
Mums Visiem Vajag Uzmanību. Psiholoģiskā Glāstīšana
Izsaku pateicību par raksta iedvesmu un ideju Allai Dalitai un Starptautiskajam attīstības darījumu analīzes institūtam MIR-TA. Es domāju, ka jūs esat noskatījies, kā kaķi nāk pie siltas cilvēka rokas un sāk prasīt, lai viņu noglauda. Un, kad jūs sākat viņus glāstīt, viņi pateicīgi murrā, un jūs jūtaties silti un ērti no savstarpējas maiguma.
Psihologa Palīdzība. Vai Man To Vajag? Kā Izvēlēties Speciālistu
Daudzi no mums cenšas kaut ko mainīt savā dzīvē - pirmdien sākt sportot; pārtraukt naidpilnas attiecības; vairs nesatikšanās ar konkrētu zēnu / meiteni; sāc darīt to, ko vēlies, nevis to, ko gaidi; pārstājiet reaģēt uz citu kritiku utt. Tomēr uzaust jauna diena, un mēs atkal dzīvojam dzīvi tā, kā mums nepatīk.
Kam Paredzēta Psihoterapija?
Ir cilvēki, kuriem ir pienācis laiks iziet psihoterapiju, viņi ir tajā dzīves posmā, kad ir gatavi prātīgi paskatīties uz sevi un atzīt: "Man vajadzīga palīdzība no malas." Un varbūt tas ir viņu spēks - atzīt savu bezspēcību un lūgt cita palīdzību.
Cilvēkam Vajag Cilvēku
Mūsu subjektivitāte (es) ir iekšējās mājas, kurās mums ir paredzēts dzīvot savu dzīvi. Ja tās uzbūves stadijā viss noritēja labi, tad iekšpusē veidojas telpa, kurā mums būs ērti un droši, vieta, kur mēs varam nomest drēbes un kas pieņems jūs tādu, kāda jūs esat, kur jūs vienmēr esat savējais.
