2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50
Trauksme ir dabiska, adaptīvi nosacīta cilvēka emocija, ko fizioloģiski nodrošina paaugstināta amigdala aktivitāte, reaģējot uz apkārtējās realitātes apstākļu izmaiņām, kuras smadzenes uztver kā nezināmas un tāpēc potenciāli bīstamas.
Trauksme kā evolūcijas mehānisms ir kalpojis cilvēkam kopš seniem laikiem, pasargājot viņu no briesmām, kas izriet no neparedzamās realitātes, kas viņu ieskauj. Pastāv hipotēze, ka, tā kā satrauktākiem cilvēkiem bija vairāk iespēju nodot savu ģenētisko materiālu pēcnācējiem - viņi varēja elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz faktoriem, kas apdraud viņu dzīvību, šis mehānisms ir evolucionāri nostiprinājies.
Neskatoties uz to, ka mūsdienu dzīve paredz daudz lielāku mūsu fiziskās eksistences drošību, mūsu laikabiedri ir daudz satrauktāki par saviem senčiem. Visā satraukuma spektrā palielinājās tā dēvēto "nelietderīgo" pieredzes līmenis, kura mērķis bija nevis pārvarēt reālas grūtības, bet gan nereāls, ar objektīvi zemu riska līmeni, bet tajā pašā laikā grūti kontrolējams, ņemot vērā daudz spēks un enerģija. Vairumā gadījumu trauksme pārstāj kalpot kā briesmu signāls, kas mobilizē ķermeni, lai pārvarētu gaidāmos draudus, un ir kļuvusi par mūsdienu cilvēka reālu problēmu, bloķējot viņa efektīvo garīgo darbību un pasliktinot dzīves kvalitāti.
Trauksmes traucējumi (kopā ar depresiju) šodien ir viena no visbiežāk sastopamajām diagnozēm klīnikā. Saskaņā ar Eiropas Psihiatru asociācijas datiem to izplatība sasniedz 40%. Apmēram 30–40% iedzīvotāju vismaz vienu reizi ir piedzīvojuši akūtu trauksmes lēkmi.
Ja trauksme pārstāj pildīt savu signalizācijas funkciju, trauksmes stāvokļi nav saistīti ar pašreizējo situāciju, tie ir pārāk intensīvi un ilgstoši, rada neērtības, ja rodas grūtības ar kontroli, tad var būt laiks padomāt par grūtību mērogu.
Kā es varu zināt, vai mana trauksme ir normāla?
Sajūta, ka paša trauksmes līmenis kļūst par problēmu, ir diezgan subjektīva, taču ir vairāki trauksmes stāvokļa smaguma un intensitātes rādītāji, uz kuriem var paļauties, lai novērtētu trauksmes līmeņa pamatotību vai pārmērību.
Klīniskā psiholoģe Dr Deborah Glasofer iesaka sarakstu ar jautājumiem, ko sev uzdot, lai saprastu, cik daudz trauksmes jums ir:
- Vai mana trauksme ietekmē manas attiecības ar mīļajiem vai darba attiecības?
- Vai tas traucē maniem ikdienas pienākumiem, vai tas kaitē manam darbam vai mācībām?
- Vai mani bieži novērš domas par to, kas noteiktās situācijās varētu noiet greizi?
- Vai es izvairos no darbībām, kas varētu mani iepriecināt gaidāmās baiļu sajūtas dēļ?
- Vai es jūtos pastāvīgi stresā vai aizkaitināms pat tad, ja nav acīmredzama trauksmes avota?
- Vai man ir grūtības koncentrēties?
Turklāt jūs varat atzīmēt vēl dažas funkcijas, kas raksturo trauksmes stāvokļus:
- Vai mani pastāvīgi vajā uzmācīgas domas vai bailes, kuras var raksturot kā "skriešanu pa apli", sava veida "garīgo gumiju", no kurām atbrīvoties ir pārāk grūti vai dažreiz neiespējami?
- Vai man ir šādas veselības problēmas: muskuļu sasprindzinājums, kuņģa -zarnu trakta vai gremošanas problēmas, galvassāpes vai reibonis, nervozitāte, pastāvīgs nogurums, bezmiegs, elpas trūkums?
- Vai mans stāvoklis ilgst ilgu laiku un cik tas ietekmē manu dzīves kvalitāti?
Ja jums ir grūti atbildēt uz kādu no šiem jautājumiem, varat lūgt saviem mīļajiem palīdzēt novērtēt, vai kaut kas jūsu uzvedībā patiešām viņiem saka, ka jūsu trauksme ir pārmērīga un negatīvi ietekmē jūsu dzīvi.
Ko darīt, ja jūsu nemiers ir problēma?
Ja jūtat, ka jūsu trauksme ir nekontrolējama, garīgās veselības speciālista - klīniskā psihologa, psihoterapeita - viedoklis var palīdzēt to noskaidrot un noteikt, vai jūsu problēma ir trauksmes vai depresijas traucējumu simptoms. Ja tas tā ir, speciālists var brīdināt par medicīniskās palīdzības nepieciešamību un nosūtīt pie psihiatra, kurš izvēlēsies atbilstošu ārstēšanu.
Parasti trauksmes traucējumu ārstēšana ietver psihoterapeitisko metožu un zāļu terapijas kombināciju. Savlaicīga diagnostika un pareizi izvēlēta kvalificētas palīdzības stratēģija ievērojami atvieglos jūsu fizisko stāvokli un uzlabos darbības kvalitāti.
Bet pat ar epizodiskiem trauksmes stāvokļiem, kas neatbilst trauksmes traucējumu kritērijiem, ko izraisa reāli notikumi (izmaiņas parastajā dzīvesveidā, zaudējumi, šķiršanās, pārcelšanās, iepriekšējā slimība, darba vai darbības veida maiņa, grūtības attiecībās, uc) psiholoģiskais un psihoterapeitiskais atbalsts ļaus ērtāk izprast trauksmes cēloņus, kā arī izstrādāt stratēģijas, kas ļauj pārvarēt grūtības, pamatojoties uz jūsu rīcībā esošajiem resursiem.
Ko darīt vieglas vai periodiskas trauksmes gadījumā, kas būtiski nepasliktina dzīves kvalitāti, bet rada neērtības?
Atkarībā no trauksmes rakstura un pakāpes varat izvēlēties dažas pašpalīdzības stratēģijas:
- relaksācijas paņēmienu, meditācijas vai paņēmienu izmantošana, lai kontrolētu elpošanu un koncentrēšanos;
- īslaicīga pāreja uz cita veida aktivitātēm, kas uzlabo psihoemocionālo stāvokli, kas ļaus adekvātāk novērtēt notiekošo vai, gluži pretēji, risināt problēmu, mēģināt “stāties pretī” savai trauksmei;
- garīgā analīze, tostarp: rūpīgu problēmu reālo aspektu izpēte, pašreizējās situācijas un risku novērtēšana, to resursi un iespējas ietekmēt grūtību risināšanu, kā arī iespējamu soļu izstrāde;
- ikdienas aktivitātes vai fiziskās aktivitātes palielināšanās;
- dienas režīma, uztura pielāgošana, alkohola un tabakas patēriņa līmeņa samazināšana.
Šīs darbības var sniegt nelielu atvieglojumu vieglas situācijas trauksmes gadījumā. Vidējas un smagas trauksmes gadījumā risinājums var būt vizīte pie speciālista un terapija.
Ieteicams:
5 Pazīmes, Ka Jums Ir Trauksme - Paaugstināti Trauksmes Simptomi - Trauksme - Trauksme
Vai zināji, ka trauksmes dēļ nejūti prieku? Tieši šī patērējošā sajūta neļauj jums būt šeit un tagad, baudīt dzīvi, atņemt enerģiju un spēku, neļaujot izbaudīt lielāko pirkumu vai nozīmīgāko notikumu jūsu dzīvē. Zemāk ir 5 pazīmes, pēc kurām jūs varat noteikt savu trauksmi.
Alfrēda Langela Lekciju Piezīmes “Kā Es Varu Zināt, Ko Vēlos? Griba, Brīvība Un Gribas Stiprināšanas Metode”
Griba nepastāv pati par sevi, tā ir daļa no manis un tai ir savs objekts - darbības. Ar savas gribas palīdzību es varu iegūt to, ko vēlos. Un tas man dod brīvību. Brīvprātīgo rīcību ietekmē attiecības, situācijas, rīcības iespējamās sekas vai citu cilvēku piemēri.
"Vai Ieradums Atvainoties Ir Pārmērīga Pieklājība Vai Kas Cits?" Kā Atbrīvoties No
Vai esat satikuši cilvēkus, kuri ļoti bieži par visu atvainojas? Pastāvīgi atvainošanās cilvēks, atklāti sakot, izskatās dīvaini, šis viņa ieradums var pat sasprindzināt apkārtējos cilvēkus. Atvainošanās ir saprotama un piemērota, ja tam ir iemesls, iemesls.
Es Varu Visu, Es Varu Visu
Ikviens var turpināt darbu un justies apmierināts, un viss, kas nepieciešams, ir zināt savas produktivitātes paaugstināšanas atslēgas. Protams, jūs zināt dažus ieteikumus. Esmu pārliecināts, ka esat izpētījis daudz materiālu par personīgās efektivitātes tēmu un pat kaut ko izmantojat.
Kam Un Kur Es Varu Pavadīt Vai Ko īpašu Varu Darīt?
Es kā profesionāls psihologs neesmu priekš katra klienta. Un kādiem tad? Un kāpēc ne visiem? Es nezinu, kā strādāt ar visiem, es neesmu daudzstacionārs. Manī ir kamertonis, kas ir noregulēts tikai tiem, kuru dvēsele ir meklējumos, zināšanās, cenšoties realizēt savu likteni.
