Kā Tikt Galā Ar Aizvainojumu?

Satura rādītājs:

Video: Kā Tikt Galā Ar Aizvainojumu?

Video: Kā Tikt Galā Ar Aizvainojumu?
Video: Kā atbrīvoties no aizvainojumiem? Kā piedot? 2024, Aprīlis
Kā Tikt Galā Ar Aizvainojumu?
Kā Tikt Galā Ar Aizvainojumu?
Anonim

Aizvainojums ir sajūta, kas sakņojas agrā bērnībā. Ja mēs pietiekami rūpīgi aplūkojam mazu bērnu attīstības situāciju, mēs varam redzēt, ka bērns ir ļoti atkarīgs no saviem vecākiem. Viņš nevar patstāvīgi pieņemt lēmumus un apmierināt savas vajadzības

Vilšanās situācijā, kad vecāku un bērna intereses un vēlmes atšķiras, bērns nonāk atkarīgā situācijā, kad ir spiests paklausīt un vienlaikus izjūt savu bezpalīdzību un aizvainojumu. Vilšanās ir ārkārtīgi nepieciešama, tā kalpo bērna attīstībai, taču ir ļoti svarīgi, lai vecāki palīdzētu bērnam tās pārvarēt, izskaidrotu, kāpēc viņi viņam kaut ko liedz, pieņem viņa dusmas, neapmierinātības jūtas un pārrunā ar viņu. Ja vilšanās ir pārāk skarba un vecāki aizliedz bērnam izteikt savas jūtas, izrādīt agresiju, tad bērnam veidojas tāda rakstura iezīme kā aizvainojums.

Nespējot izteikt savu agresiju un neapmierinātību ar vecākiem, no kuriem viņš ir atkarīgs un no kuriem viņš var baidīties, bērns sāk izjust bezpalīdzību, izmisumu un ir spiests uz sevi vērst agresiju, kas vērsta pret situāciju, pārvēršot to par pārkāpumu. Ja nav atbalsta un empātijas, tiek pievienota sevis žēlošanas sastāvdaļa.

Vai aizvainojums ir saistīts ar netaisnību?

Taisnīgums un netaisnība ir vērtējošas morāles kategorijas. Zinātniski runājot, aizvainojums ir reakcija uz vilšanos. Kopumā jebkura vilšanās (plānu pārkāpšana, cerību vai ilūziju iznīcināšana, nespēja iegūt to, ko vēlaties - ko cilvēks gaida) no viņa viedokļa ir netaisnība. Bieži aizvainojuma sajūta rodas pat situācijās, kad cilvēks apzināti saprot, ka kļūdās, bet, lai reaģētu uz situāciju citādi, konstruktīvāk, viņam nepietiek iekšējo resursu.

Kāpēc apvainojums ir bīstams?

Kā mēs teicām iepriekš, aiz aizvainojuma slēpjas agresija, kas vērsta uz sevi. Jebkuras apspiestas emocijas postoši ietekmē mūsu ķermeni, izraisot noteiktus somatiskus traucējumus. Tātad mūsdienu pētījumos mēs varam redzēt, ka aizvainojoši bērni, kuriem nebija atļauts atklāti izrādīt agresiju ģimenē, daudz biežāk saslimst ar saaukstēšanos. Pieaugušā vecumā apspiesta agresija, lepnums (aizsardzības mehānisms narcisma pārākuma veidā, kas palīdz izvairīties no bezpalīdzības un izmisuma sajūtas) un trūkums (laba aizsargājoša mātes objekta trūkums galvā) noved pie vēža.

Kā aizvainojums ietekmē mūsu dzīvi?

Kā likums, aizvainojuma negatīvās sekas attiecībās nav ilgi gaidāmas. Patiesībā aizvainojums ir atteikšanās no attiecībām iekšienē un komunikācija ar saviem iekšējiem objektiem no bērnības. Nespēja izrādīt agresiju, aizsargāties, konstruktīvi atrisināt konfliktsituācijas noved pie grūtībām attiecībās, pastāvīgas pieredzes un to somatizācijas.

Psihologa palīdzība pret jutīgumu:

Daudzi klienti uzdod jautājumu: kā tikt galā ar aizvainojumu?

Uz to es vienmēr atbildu ar jautājumu: ko jūs domājat ar vārdu “tikt galā”?

Klienti bieži vēlas nomākt aizvainojumu vai vienkārši to nejust. Bet problēma ir tā, ka dzīvs cilvēks nevar nejust. Ja mēs nejūtam savas jūtas, tad tās pārvēršas vai nu darbībās (pamet, pārtrauc sazināties, neceļ klausuli), vai par somatiskām slimībām, tad mūsu ķermenis sāk justies un runāt mūsu vietā.

Internetā jūs bieži varat atrast psihologu padomus, atbildot uz jautājumu: "Kā tikt galā ar aizvainojumu?" - jums ir jāpieņem nodarījums, jāatzīst tā esamība un jāizrunā šī sajūta ar to, kuram tas ir adresēts. Tas viss, protams, ir kuriozs, bet cik lielā mērā tas ir realizējams un kādu efektu tas atstās?

Pareizāk būtu pieņemt, ka aizvainojums ir mūsu iekšējais veids, kā reaģēt uz apstākļiem. Aizvainojuma, dusmu vai citu emociju daudzums, kas prasa šļakstīšanos vai apspiešanu, ir atkarīgs no mūsu iekšējā konteinera tilpuma, no tā, kādu situāciju mēs spējam sagremot un apstrādāt sevī, nevis reaģēt ārpusē, vainojot citus vai saslimstot.

Individuālā psihoanalītiskā psihoterapija, tāpat kā grupu psihoanalītiskā psihoterapija, rada telpu, kurā klients var iepazīt savas jūtas un iemācīties mijiedarboties ar savām patiesajām emocijām.

Psihoanalītiskās terapijas mērķis ir atjaunot bērnības situāciju un atbalstīt klientu, lai viņš varētu tikt galā un piedzīvot to, kas nebija iespējams viņa attīstības situācijā.

Ieteicams: