Beigt Vai Pamest Terapiju - Kāda Ir Atšķirība?

Video: Beigt Vai Pamest Terapiju - Kāda Ir Atšķirība?

Video: Beigt Vai Pamest Terapiju - Kāda Ir Atšķirība?
Video: 9 Strategies to Stop Overeating 2024, Maijs
Beigt Vai Pamest Terapiju - Kāda Ir Atšķirība?
Beigt Vai Pamest Terapiju - Kāda Ir Atšķirība?
Anonim

Daudziem saviem klientiem es iesaku pārtraukt terapiju, nevis pārtraukt to. Kāda ir atšķirība?

Sākumā es sniegšu dažus piemērus. Mēs ar klientu strādājām vairākas tikšanās (apmēram 10). Bija vienošanās par nākamo sanāksmi. Dažas dienas pirms tikšanās es no viņas saņemu ziņu: “Man šķiet, ka pēdējā tikšanās bija pēdējā. Paldies par terapiju!"

Šeit ir vēl viens īsziņu piemērs: “Es gribētu pie tā pakavēties. Es zinu, ka man vēl daudz kas jāizdomā, es gribu ieturēt pauzi un redzēt, kas notiks tālāk …”.

No vienas puses, es saprotu abu šo meiteņu vēlmes. Un es pieņemu šo situāciju. No otras puses, es zinu, ka terapija galvenokārt ir saistīta ar attiecībām. Un attiecībām starp terapeitu un klientu tur ir svarīga loma. Šo attiecību pabeigšana ir atkarīga no tā, kādas tās bija, cik daudz pieredzes tajās tika ieguldīts, cik dzīvoja (un arī no terapeita). Un klienta stāvoklis tajā brīdī ir marķieris, pēc kura var saprast, kā klients ir gatavs terapiju pabeigt. Es jums aprakstīšu šo stāvokli no savas klientu pieredzes, kad es pats ārstējos.

Pirmkārt, tā ir skaidrība. Manu vēlmju, vajadzību, mērķu skaidrība un skaidrība, kā es varu tās apmierināt. Skaidrība attiecībās ar citiem cilvēkiem.

Otrkārt, tā ir lielāka izpratne par to, kas notiek manā dzīvē. Tā ir sajūta, ka šajā terapijā es “uzaugu” un bez terapeita palīdzības varu virzīties tālāk. Es jūtu vieglumu, gandarījumu. Tas nenozīmē, ka man ir jāpabeidz visas tēmas, jāizstrādā visas sajūtas, jāsaņem atbildes uz visiem jautājumiem. Dažās tēmās bija vēl vairāk jautājumu, bet tajā brīdī es jutu spēku pašam rast atbildes uz tiem.

Treškārt, šī ir sajūta, ka esmu ieguvis iekšējos spēkus, kurus sauc par pašpaļāvību. Jā, bija laiks, kad paļāvos uz terapeitu savās sajūtās, situācijās, grūtībās. Un viņš mani atbalstīja, juta līdzi, pieņēma … lai es varētu iemācīties paļauties uz sevi un uzturēt sevi grūtos dzīves brīžos. Šajā postenī ietilpst spēja rūpēties par sevi.

Terapeits, kā likums, arī šādos brīžos uzskata, ka terapija tuvojas beigām. Dažreiz terapija var beigties brīdī, kad klients saprot, ka ir daudz saņēmis no terapeita, ir viņam par to pateicīgs un uzskata, ka vēlas augt kopā ar citu terapeitu. Jā jā. Katram terapeitam ir robežas - personība, profesionālā pieredze. Un tieši šis klients no šī terapeita ieguva vislabāko.

Rakstot šo rakstu, klients zvanīja (mēs tikāmies 2 sanāksmēs) un teica, ka psihoterapijas virziens, kurā es strādāju, viņai nav īpaši piemērots (mēs to apspriedām kā viņas pretestības variantu terapijā, ko viņa sastapies). Tā arī notiek.

Tas ir par pabeigšanu. Kas tad ir “terapijas atstāšana”, tās pārtraukšana? Parasti viņi pārtrauca terapiju neapmierinātības un pat dusmu dēļ (parasti uz pašu terapeitu: “viņš man neko nedod, neko nedara, mēs nekur nepārvietojamies, es maksāju naudu” tērzēšana”; terapijas process:“kāpēc man šeit ir jāsēž šeit ar kādu, jārunā, jāraksta vēstules utt.”).

Kad cilvēks pamet terapiju, terapeits patiesībā paliek viņam nozīmīga figūra. Šis cilvēks viņam ir vajadzīgs, lai viņš tiktu galā ar sevi. Bet šeit parādās pretestība, kas ir kā nemieri pusaudža gados. Lai tuvotos sev, iepazītu sevi, tev ir jānovērtē tas, ko tu dod, dusmojies uz terapeitu, esi vīlies viņā. Un tas ir arī ceļš. Ļoti bieži “izstāšanās” no terapijas ir saistīta ar faktu, ka persona tur saskaras ar sāpīgām pieredzēm, kas neļauj viņam virzīties tālāk. Bet tajā pašā laikā saglabājas sajūta, ka jums nepieciešama palīdzība un atbalsts, ka šobrīd nav labākais brīdis, lai paļautos uz saviem balstiem, kas vēl nav pietiekami stabili. Tāpēc atteikšanās no terapijas pašlaik nav efektīva.

Ieteicams: