2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2024-01-31 14:12
Mūsdienu pasaulē ir vairāk nekā 250 psihoterapijas metožu. Visizplatītākās ir psihoanalīze, geštalta terapija, uz klientu vērsta terapija, kognitīvās uzvedības terapija, uz ķermeni orientēta terapija, sistēmiska ģimenes terapija.
Un es esmu psihodrāmas "lietpratējs". Šis vārds bieži biedē un biedē cilvēkus. Vēl nesen psihoterapeiti parasti šķita biedējoši radījumi, kurus varēja viegli ievietot psihiatriskajā slimnīcā, un tad ir drāma. Pilnīgas šausmas. Psihodrāma no latīņu valodas tiek tulkota kā "dvēseles darbība". Un tad tas vairs nav biedējoši, bet ļoti poētiski, un tad jūs redzēsiet, cik tas ir praktiski.
Kāda ir psihodrāmas metode?
1. SCENEPirmkārt, psihodrāmā ir aina. Un te daudzu prātā var parādīties šausminošas bildes - bērnu matīni ar piespiedu priekšnesumiem, dzimšanas dienas un taburetes atskaņām, bailes no publiskas uzstāšanās. Bet psihodrāmā aina ir kas cits. Šī ir telpa, kurā dzīve risinās
>
Mēs esam uz skatuves katru dienu. Mēs tiekam prezentēti citiem. Mēs parādām savas lomas. Skatuve ir veids, kā parādīt kontekstu un telpu. Galu galā kaimiņš, kurš ienāca pēc sāls šķipsniņa dienas laikā un trijos naktī, izraisa dažādas emocijas un nozīmes.
Aina ļauj mums atjaunot un mainīt pagātni, redzēt tagadni (vakardienas strīds ar priekšnieku), būt pasaku pasaulēs (mīti, stāsti, pasakas, sapņi un jebkādas fantāzijas), plānot nākotni.
2. LOMA UN LOMAS LĪMENIS
Vai mēs spēlējam lomas vai lomas spēlē mūs? Izrādās, ka reizēm mēs apzināti nospēlējam kādu lomu, piemēram, "kuces", un dažreiz loma mūsos aug tik ļoti, ka spēlē mūs
Psihodrāmā mēs aplūkojam cilvēka lomu repertuāru. Jo lielāks tas ir, jo bagātāk mēs varam sevi piedāvāt pasaulei. Jo pilnīgāka ir mūsu dzīve.
Un tā notiek, ka lomas ir nepietiekami attīstītas. Piemēram, vienkārša loma. Ir ēdiens. Kas ēd kā zoss, tas košļājot norij. Neizbaudot un nekoncentrējoties uz to, ko viņš dara. Bet tas ir vienkāršākais veids, kā izbaudīt dzīvi. Ēd ar prieku. Tas ir ķermeņa (somatiskais) lomu līmenis. Es skrienu, lecu, ēdu, nodarbojos ar seksu, eju uz tualeti, elpoju.
Psihodrāmā mēs aplūkojam cilvēka lomu repertuāru. Jo lielāks tas ir, jo bagātāk mēs varam sevi piedāvāt pasaulei. Jo pilnīgāka ir mūsu dzīve
Nākamais lomu līmenis ir garīgs. Tās ir mūsu jūtas, emocijas. Ar labu attīstību šajā līmenī es atļauju sev piedzīvot visu emociju un jūtu gammu. Aizvainojums, dusmas, vilšanās, naids, mīlestība, aizraušanās. Ieskaitot sajūtu un emociju un jūtu pustoņu pieredzes diferencēšanu - vieglu modrību, nelielu vilšanos, klusas skumjas.
Pēc tam, kad esam apsvēruši somatiskā un garīgā līmeņa lomas, mēs varam pāriet uz sociālo līmeni. Kas notiek starp mani un citiem. Bet psihologi lielākoties nāk pie mums ar to. Izprotiet problēmas - tēvs un dēls, vīrs un sieva, pieaugušie vecāki, bērni un mazbērni. Padomājiet par tēva lomu. Kas mums māca šo lomu!? Ko nozīmē būt tēvam? Ko nozīmē būt mātei? Vai pietiek rūpēties par bērna veselību un uzturu?
Augstākais līmenis ir pārpasaulīgas lomas. Ko es daru pasaules labā? Tēva loma var pāraugt pāvesta lomā. Mātes loma māte Terēze. Tas ir lomu līmenis, kas atbild uz eksistences jēgas jautājumiem.
3. KULTŪRAS KONSERVĒTA PĀRTIKA
Tātad, mums jau ir aina, loma. Nākamā iezīme, ko mēs izmantojam, ir "kultūras saglabāšana". Šī metafora apzīmē ierasto (automātisko) uzvedības veidu. Mēs kaut kā robotizējam savas darbības. Mēs īsti nedomājam par to, kā es uzvedos konflikta situācijā, bet rīkojamies parastajā veidā. Piemēram, konflikta situācijā dažiem cilvēkiem ir tendence iekrist apmulsumā. Nav spēka pateikt, ne vārda atbildei, ne rokas pakustināšanai. Psihodrāma ļauj izdrukāt atvērtus konservus, lai izmēģinātu jaunu uzvedību. Sāciet radošo ciklu. Dodiet spontanitāti. Ja atgriežamies konflikta situācijā, psihodrāmas režisors palīdz izveidot ainu (situāciju), kurā tā izvēršas, un vēl vairāk mudina klientu eksperimentēt. Kustiniet roku, nospiediet kāju, zvēru (pat neķītrības)
>
Psihodrāmas dibinātājs Jēkabs Levi Moreno par to runāja šādi - "spontanitāte ir spēja rīkoties neparasti jaunā veidā standarta situācijā un standarta veidā reaģēt neparastā situācijā".
4. SOCIOMETRIJA
Tas ir veids, kā uzzināt, kā grupas dalībnieki ir saistīti ar kādu tēmu, parādību un viens otru. To var izdarīt, izmantojot rakstisku aptauju. Vēl viens veids, es tagad parādīšu. Ja grupa šobrīd noritētu un mums būtu 12 dalībnieki, es ieteiktu telpu uzrādīt kā skalu uz vienas ass - no kuras es ļoti baidos, no otras - es nebaidos. Mans jautājums dalībniekiem skanētu šādi: "Tagad ir karantīna, un katrs no mums ir izveidojis savu nostāju par šo tēmu."
Ieņemiet vietu telpā atbilstoši skalai. Dalībnieki ieņēma viņu vietu, un tad jūs varat visiem pajautāt, kāpēc viņš stāv tur, kur tas ir ļoti biedējoši, vai otrādi - pilnīgas neuzmanības vietā. Mēs redzam cilvēku grupu, kas ir vienoti, uztverot situāciju, vai arī pastāv izplatība. Skaidri, dziļi, demokrātiski (ļauj parādīt dažādus viedokļus), vienkārši.
Psihodrāma ļauj izdrukāt atvērtus konservus, lai izmēģinātu jaunu uzvedību. Sāciet radošo ciklu
Un, protams, mums zināmie sociometriskie pētījumi, ko veicām skolā vai institūtā. Vai atceries jautājumus: ar ko es vēlos draudzēties? Ar ko es došos pārgājienos? Ar ko es pildīšu mājas darbus? Tā mēs, psihologi, noteicām grupas līderus un nepiederošos, kohēzijas līmeni, katra grupas dalībnieka statusu un salīdzinājām formālos un neformālos līderus.
5. PIRMĀ GRUPAS TERAPIJAS METODE
Ir svarīgi teikt, ka psihodrāma ir pirmā grupas psihoterapijas metode. Zigmunds Freids un Jēkabs Levi Moreno startēja gandrīz vienlaicīgi. Tajā pašā laikā pirmais veica individuālu psihoanalīzi, un Moreno nekavējoties sāka strādāt ar grupu. Bērni parkā, prostitūtas un militāristi bija viņa klienti 20. gados. Tad viņš uzcēla pirmo psihodrāmas teātri. Izgudrota un atklāta sociometrija. Un tad sociodrāma, kas ļāva samierināt karojošās cilvēku grupas.
2013. gada decembrī es strādāju ar Maidana aizsargiem. Mēs centāmies veidot dialogu ar valsts policiju un zelta ērgli. Lavīna bija neapturama, bet to vakaru mums izdevās saprast otru. Un, saprotot otru, dzīvojot viņa lomā, jūs varat mazināt spriedzi iekšpusē un atgriezt ticību citam, kas nav ļaunuma iemiesojums, bet nozīmju nesējs.
Tagad, saasinoties sociālajai un psiholoģiskajai situācijai valstī, es uzskatu, ka ir nepieciešami dialogi starp dažādām grupām - politiķiem un vēlētājiem, ārstiem un veseliem, bagātiem un nabadzīgiem. Ja mēs saprotam, mēs varam dzīvot kopā ar cieņu viens pret otru.
Visbeidzot, Jēkaba Moreno panti:
Divu tikšanās: aci pret aci, aci pret aci,
Un, kad tu esi tuvu, es ņemu tavas acis un skatos uz tām, nevis uz manām,
un tu paņemsi manas acis un skatīsies ar tām, nevis savām,
Es redzēšu tevi ar tavām acīm, tu redzēsi mani ar manējām
Tātad kāda vienkārša lieta prasa klusumu, un mūsu tikšanās paliks brīva vēlme:
Brīvā telpā un laikā brīva cilvēka vārds bez iemesla
Ieteicams:
Svarīgi Nav Tas, Ko Cilvēks Saka, Bet Gan Tas, Kā Viņš Runā
Patiesībā, kad cilvēks runā vai raksta par kaut ko, viņš vispirms runā par sevi. Ne par sarunas tēmu, ne par to, ko viņš apraksta (slavē un nosoda) - viņš sniedz daudz informācijas par to, kas viņš ir un kas viņam ir svarīgs. Piemēram, psihologi tiek mācīti skatīties nepareizi par ko klients saka, bet par to, kā viņš to dara (parastajā dzīvē cilvēkiem māca tieši pretējo:
Kā Un Kāpēc Atpazīt Savas Emocijas
Kāpēc var atpazīt savas emocijas? Pirmkārt, nepārdzīvotas emocijas var uzlabot fizioloģiskās reakcijas uz stresu, radot apstākļus psihosomatisko slimību attīstībai. Tās var izraisīt arī neapzinātu uzvedību un reakciju uz noteiktiem notikumiem.
Kā Saprast Savas Emocijas? Kam Tas Paredzēts?
Klienti bieži nāk pie manis ar to, ka vēlas justies pārliecinātāki. Vai arī, lai gribētu pateikt nē. Vai arī, lai gribētu iemācīties pastāvēt par sevi. Vai arī viņiem ir daži simptomi: alerģijas, panikas lēkmes, paaugstināts asinsspiediens.
Kāpēc Bērnam Ir Svarīgi Izteikt Emocijas?
Šoreiz es gribu jums pateikt, vai ir vērts ļaut bērnam izteikt emocijas? Kāda ir atslēga, lai ļautu viņam to darīt, un kā vecākiem vajadzētu reaģēt uz uzliesmojumiem? Personīgi es uzskatu, ka bērnam ir jāļauj izteikt emocijas tādā daudzumā un kvalitātē, kādā tās ir noteiktā brīdī.
Kāpēc Ir Svarīgi Saprast Savas Attiecības Ar Mammu?
Šeit, protams, nav runa par "kāršu atklāšanu" un pretenziju izklāstu, kurš kam ko ir parādā un kad - ko nedeva. Jebkurā dzīves posmā ir svarīgi iegūt skaidrību un izpratni, kādas ir jūsu attiecības ar mammu? Kā jūsu attiecības ar mammu ietekmē jūsu dzīvi, ko jūs darāt tagad?
