Greizsirdība Kā Pieķeršanās Traucējumu Marķieris

2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50

Greizsirdības problēma ieņem nozīmīgu vietu ne tikai vīrieša un sievietes attiecību kontekstā, bet arī cilvēka veidošanās procesā un viņa mijiedarbībā gan ģimenē, gan sociālajā pasaulē

Greizsirdības fenomena psihoanalītiskā izpratne dod mums iespēju dziļi ieskatīties šajā dinamiskajā garīgajā procesā, izprast tā veidošanās pirmsākumus un salīdzināt to ar mūsu pašu dzīves pieredzi.

Šis raksts ir paredzēts, lai sniegtu plašāku izpratni par "greizsirdības" fenomenu un izpētītu, kāpēc tas ir vajadzīgs, kāda informācija sniedz informāciju par cilvēka iekšējo pasauli un viņa attiecībām ar citiem.

Greizsirdība ir tieši saistīta ar spēju mīlēt. Kā savā rakstā “Greizsirdība” raksta D. Vinnikot: “Greizsirdība rodas no tā, ka bērni mīl. Ja viņi nav spējīgi mīlēt, tad viņi arī neizrāda greizsirdību."

Tas ir, greizsirdības fenomens izpaudīsies, ja veidosies pieķeršanās un saikne ar mīlētu un vērtīgu objektu. Bailes zaudēt viņu iedarbina greizsirdības mehānismu. Bet ir arī patoloģiska greizsirdība, kas sāk iznīcināt cilvēku, viņa attiecības un partneri.

Kādu iemeslu dēļ greizsirdība kļūst destruktīva kā cilvēks un viss, kas viņu ieskauj?

Greizsirdība parādās, kad ir trešais dalībnieks. Turklāt viņš var nebūt īsts, bet būt greizsirdīgo fantāziju jomā. Patiesa vai iedomāta sāncenša klātbūtne var dot mājienu psihoanalītiķim, kādā viņa iekšējās attīstības stadijā ir cilvēks. Ar iluzoru sāncensi mēs varam teikt, ka cilvēks atrodas pirmsedipālā attīstības stadijā; reāla klātbūtnē ir iespējama pāreja uz edipālo attīstības stadiju.

Īpašuma sajūta un vēlme iemīlēt mīlestības objektu pilnībā dod psihologam bāku nepieciešams runāt par neirotisku vajadzību pēc piesaistes objekta. Saistībā ar to, kāda šāda vajadzība rodas, ja cilvēks cenšas atgriezties diādā vai pat dzemdē, kur nav nekā cita kā mīlestības objekts? Atbildi uz šo jautājumu var atrast, pētot mīlestības deficītu cilvēka dzīves vēsturē. Jo lielāks deficīts, jo izteiktāka vajadzība būt kopā ar mīlestības objektu, to kontrolēt, baidoties no zaudējuma, kliegt no izmisuma savās garīgajās sāpēs. Pieaugušā vecumā šī vajadzība tiek nodota partnerim, kurš kļūst par to, kuram šī daļa ir jāaizpilda un jāapmierina. Bet parasti partneris to nevar izdarīt, jo viņš nav māte savam partnerim. Un tad dusmas, atriebība un niknums pār viņu pārņem jaunu sparu. Parasti greizsirdīgais partneris domā, ka visas šīs jūtas ir domātas viņam, kas zināmā mērā rada gandarījumu un apstiprinājumu tam, ka partneris viņu mīl. Bet, ja paskatāmies dziļāk, tad visas šīs jūtas nepieņēma mīļie, vecāki, netika izprasta ne mīlestība, ne naids, ne izmisums. Un svarīgs aspekts šī klienta psihoterapijā ir tādas telpas izveidošana, kurā šīs sajūtas tiks pieņemtas, integrētas un izdegtas.

Greizsirdība ir nesaraujami saistīta ar skaudība: ir trešais, kurš ir labāks, vairāk, ātrāks, mīļāks. Un šai trešdaļai ir kaut kas ļoti vērtīgs, kas piesaista mīlestības objektu. Naida otrā daļa krīt uz trešo dalībnieku: viņu sāk kontrolēt, uzbrukt un iznīcināt gan savās fantāzijās, gan reālajā pasaulē. Šī sajūta mocīja, nogurdināja cilvēku un viņa vidi. Spēja mīlēt un uztvert sevi kā “labu” ar pozitīvu paštēlu mazina skaudības un dusmu stāvokli. Skaudība parāda cilvēkam vietu, kur tas ļoti sāp. Un tas var kļūt par resursu gan savu resursu, gan deficīta realizēšanai. Viņas rūpīgā izpēte no nenosodāmā, nenosodāmā stāvokļa atklāj “pūžņojošu” brūci, pie kuras psihologs un klients “strādā”.

Primārā trauma pamata uzticība pasaulei un cilvēkiem tā arī sit savus triecienus atbilstoši greizsirdības intensitātes pakāpei. Kad cilvēks nevar atklāti runāt par savām bailēm, sāpēm, izmisumu un šaubām par sevi kā par labu objektu, ko var mīlēt. Šādi cilvēki nevienam neuzticēsies, jo pašā ceļojuma sākumā viņi tika "nodoti". Aizvainojums un netaisnības jūtas paliek viņu uzticīgais pavadonis daudzus gadus un tiek projicēts uz viņu partneri. Un jau partneris kļūst par to briesmīgo, slikto priekšmetu, kurš nav spējīgs mīlēt un saprast.

Jo dziļāka ir trauma, kas saistīta ar pamata uzticēšanos, pieķeršanos, dusmu paušanu un sāpju pārdzīvošanu, izpratni un izskaidrošanu, kā izskatās realitāte, jo intensīvāka ir greizsirdības pieredze.

Un jo vairāk cilvēks sevi pieredzēja kā vērtīgu, labu un mīlētu, jo vairāk viņš attīsta spēju piedzīvot greizsirdību bez sekām uz sevi, savu partneri un attiecībām.

Greizsirdības tēma ir obligāts mīlestības pavadonis. Viss ir par mēru …