2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50
Jums ir tiesības būt / pastāvēt.
Esiet laipni gaidīti šeit, uz šīs zemes.
Es jūtu tevi un palieku šeit kopā ar tevi.
Jums ir tiesības sazināties.
Es mīlu Tevi.
Es esmu uzmanīgs, lai izteiktu savas jūtas.
Tas ir tiesības, ko bērns piesavinās / neiegūst, izejot cauri tādam attīstības posmam kā Esības struktūra, kas tieši atspoguļojas viņa turpmākajā dzīvē un turpmāko rakstura struktūru veidošanā.
Vai šie ziņojumi jums ir pazīstami? Cik bieži jūs bērnībā tos dzirdējāt no vecākiem? Vai jutāties droši, vai jutāties vajadzīgs, vai jutāt savu vietu un sevi?
Bieži vien kādu iemeslu dēļ mēs nevaram piesavināties sev tiesības būt, tiesības kontaktēties, nepieciešamībai, mīlestībai, vēlmei, un mēs turpinām meklēt sevi un savu vietu, meklēt drošību, mīlestību un tās nesaņemt.
Vai jūtaties mīlēts un pieņemts tikai tāpēc, ka eksistējat? Vai arī jūs turpināt pierādīt savu vērtību citiem vai bēgt no kontaktiem?
Eksistences un pieņemšanas pieredzi bērns iegūst vēl būdams dzemdē, un pēc tam pēc piedzimšanas ar mātes, ģimenes un visas pasaules palīdzību. Sajūta, ka tiek meklēts, pieņemts, mīlēts, ir vieta un drošība, dziļi iekļūst bērna iekšienē un skar visu viņa dzīvi. No tā viņš veido pamatkoncepciju par sevi un savu attieksmi pret pasauli.
Bērnam ir svarīgi justies droši, fiziski, emocionāli un garīgi. Ja pirmajos grūtniecības mēnešos bērnam viss gāja labi, tad viņam liekas, ka pasaule viņu gaida, ka viņš ir vajadzīgs un vēlams, un tad viņš jūtas un sev pieprasa savas tiesības būt šajā pasaulē. Jūtas mīlēts un pieņemts tikai tāpēc, ka viņš pastāv, kas noved pie veidošanās veselīga nostāja sevis un pasaules izpratnē.
Tomēr, ja pirmajos grūtniecības mēnešos bērns piedzīvo emocionālu vai fizisku traumu (kad ar māti kaut kas notiek fiziskā vai emocionālā līmenī), tad bērns iegūst noraidījuma sajūtu, traumatiskais notikums tiek piedzīvots kā drauds dzīvībai, un tāpēc noved pie pilnīgas nedrošības sajūtas dzīvē, neuzticēšanās realitātes stabilitātei. Tajā pašā laikā viņam ir jautājums: "Vai man ir tiesības dzīvot?"
Nākotnē bērns sāk veidot garīgu vai emocionālu stāvokli.
Garīgā nostāja (agri) veidojas, pārnesot enerģiju no ķermeņa uz galvu. Tas viņam palīdz mazināt trauksmes, sāpju un izmisuma sajūtu un tikt ar to galā, taču viņš par to maksā, bēgot no saskares ar māti, citiem cilvēkiem un pēc tam ar pasauli kopumā. Pieaugušo pasaulē šis bērns saskaras ar tādu pieredzi kā nevēlēšanās, nepatika, bezjēdzība šajā pasaulē. Pasaule ir nedroša, neviesmīlīga. Pieaugot, viņš nedzīvo pilnvērtīgu dzīvi, liedz sev emocionālu iesaistīšanos dzīvē un izvēlas saprāta pasauli. Šī ir izvēle par labu dzīves “aiziešanai”.
Emocionālā pozīcija (vēlu) veidojas no enerģijas pārnešanas no galvas uz ķermeni, kad bērns pieķeras attiecībām, ir iegrimis emocijās, ir maksimāli iekļauts pasaulē, it kā cenšoties pārliecināties par savu eksistenci un pasaules esamību. Šķiet, ka enerģija iet ārā no galvas, un tas rada grūtības skaidri domāt stresa situācijās un attiecībās. Pretstatā garīgajam stāvoklim ķermenī jūtams “es” un vēlme pēc kontaktiem. Pieaugušā vecumā tas izpaužas kā emocionāli atkarīgas attiecības. Šī ir izvēle par labu aktīvam lidojumam dzīvē.
Šīs pozīcijas, kas izstrādātas Bodinamiskajā analīzē (L. Marcher, E. Jarlnes), attiecas uz bērna attīstības sākumposmu - Esības struktūru, un izpaužas pārtraukumā, tā sauktajā savstarpējā saiknē, kad bērns saskaras ar dilemma: atteikties no impulsa, resursa, attiecībām, lai saglabātu kontaktu ar sevi (agrīna pozīcija), vai atteikties no kontakta ar sevi, lai saglabātu impulsu un attiecības (novēlota pozīcija). Tas atspoguļo veidu, kā bērns cenšas uzturēt kontaktus ar sevi un citiem.
Ieteicams:
Kā Veidojās Depresīvais Raksturs
Kā attīstījās depresīvais raksturs, kā šis mūžīgi vainīgais un nemitīgi bēdīgais cilvēks kļuva tāds? Ja jūs interesē šī tēma, kaut kā jūsos sasaucas, es aicinu jūs par to runāt šajā rakstā. Kā savulaik pieņēmis Freids un pēc tam visi nākamie psihologi, kuri pētīja šo tēmu, depresīvs raksturs ir sekas tam, ka bērns bija pārāk agri sarūgtināts un viņam vēl nebija resursu, lai pielāgotos jaunajai situācijai.
Tiesības Būt Laimīgam Vai Drosmei Būt
"Laime nav sasniegums, laime ir atļauja" - savulaik rakstīja talantīgākā ukraiņu psiholoģe Svetlana Roiza Ļaut sev būt laimīgam nav viegli. Kauns un vaina traucē. Kopumā būt nekaunīgam būt laimīgam. Atkarībā no jūsu ģimenes tradīcijām "
Kā Veidojas Līdzatkarīga ģimene
Vecāki, kuri nav pārdzīvojuši savu psiholoģisko dzimšanu, no savas ģimenes izveido līdzatkarīgu struktūru. Līdzatkarīgā struktūra ir simbiotiska tipa struktūra: mulsinoša, jo tajā katrs cilvēks ir līdzatkarīgās attiecībās ar citiem ģimenes locekļiem.
Tiesības Būt Pašam
Nesen es saskāros ar pārliecinošu (sevi apliecinošu) cilvēktiesību sarakstu un pamanīju, ka man tas ir tik ērts kontrolsaraksts terapijas efektivitātes izsekošanai. Kad pirmo reizi ierados terapijā, man bija sajūta, ka man nav tiesību uz neko, es pati esmu tik maza, nenozīmīga, un ne tikai citiem cilvēkiem, bet pat man nevajadzētu rēķināties ar savu viedokli, viņi zina labāk, viņiem ir vairāk tiesības, un man ir jāpielāgojas tām, nevis man.
Cita Tiesības Būt Atšķirīgam: Kā Tikt Galā Ar Noraidījumu
Jebkurā jomā, kur atrodas problēma darbā ar psihologu, klients neizbēgami saskarsies ar faktu, ka viņam var liegt. Ja cilvēks atrodas mīlas trīsstūrī un jau ir atradis spēku paziņot partnerim savas robežas, viņš var saskarties ar faktu, ka viņš netiks izvēlēts, un viņš paliks viens ar savu lēmumu.
