2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50
Šis ieraksts ir paredzēts tiem un tiem cilvēkiem, kuri uzauguši ģimenēs un sociālā vidē, kur parastā reakcija, reaģējot uz zinātkāri un uzdodot jautājumus, bija tādas reakcijas kā kairinājums vai cita veida agresija, kauns, pazemojums un nezināšana.
Mazais cilvēciņš tika vai nu “aizsprostots”, vai arī nosūtīts meklēt atbildes pats, kad viņš pats vēl bez palīdzības netika galā. Un šīs reakcijas cilvēkam tika "izsniegtas" vairāk nekā vienu reizi, nevis vienu reizi, bet regulāri un sistemātiski.
Tādējādi cilvēks ir izveidojis noteiktus uzvedības un emocionālos modeļus, kas tagad, pieaugušā vecumā, traucē veidot ciešas, uzticamas, veselīgas attiecības ar citiem cilvēkiem un ar sevi.
Māte daudzus gadus uzskatīja, ka man ir nepatīkams ieradums viņā “rakt”.
Jautājumi.
Klausoties viņā, es arī tā domāju un regulāri kaunējos par savu "rakšanos".
Līdz sapratu, ka mamma tik negatīvi runā par vienkāršu neatlaidību, lai saņemtu atbildi uz savu konkrēto jautājumu.
Uz ko mana māte dažu savu iekšējo apziņas-neapzināto iemeslu dēļ izvairījās sniegt man tiešu atbildi.
Ļoti bieži cilvēki domā, ka viņi atbild uz viņiem uzdoto jautājumu, bet patiesībā - nē
Tā vietā, lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, cilvēki:
- atbildēt uz jautājumu, ko viņi dzirdēja savā galvā un interpretēja savā veidā.
- runāt par viņu asociācijām saistībā ar uzdoto jautājumu.
- atcerieties stāstus, kas saistīti ar citiem cilvēkiem, kas viņu prātā rodas, pamatojoties uz šo jautājumu.
-
vispār neatbildiet uz jautājumu, bet runājiet par to, kas tagad ir viņu uzmanības laukā.
Utt.
Šīs parādības iemesli ir dažādi.
No neapzināti mantotām ģimenes tradīcijām, lai izvairītos no runāšanas par "bīstamām" tēmām, līdz vienkāršai neuzmanībai.
Kopumā mūsu vēsturē īpaši neatlaidīgu jautātāju vajāšana kara vai represiju laikā ir diezgan dabiska lieta. Reālas briesmas situācijā šo uzvedības modeli pamato nepieciešamība aizsargāt, piemēram, ģimenes integritāti, slēpjot ģimenes noslēpumus. Un ar piemēru, izmantojot neapzinātu attieksmi, pārvadātāji šādu uzvedību bieži uztver kā kaut ko dabisku un nekaitīgu.
Tāpēc cilvēks, kurš bieži ir toksisks, apslāpējot jautātāju, patiesi neatspoguļo viņa toksicitātes pakāpi un nodarīto kaitējumu, kad runa ir par ciešu mijiedarbību vai audzināšanu, kas ir atkarīgs no viņa vai viņam pakļaujas.
Protams, cilvēki, kuri uzdod jautājumu, var būt arī toksiski un pārkāpt tās personas robežas, kurai tiek uzdots jautājums. Ir iespējami līkumi abos virzienos.
Bet šajā rakstā aprakstītajos gadījumos es par tiem nerakstu.
Psihoterapijas procesā, atceroties un apzinoties savu pieredzi, klienti uzdod dažādus jautājumus:
- Vai jūs varat apzināties savus modeļus?
- Nosakiet, vai tie ir toksiski citai personai vai nē?
- Iemācīties pamanīt savu uzvedību un to, kā citi uz to reaģē?
- Saprast, kam un kas ir "pareizi" sarežģītā situācijā?
Un tālāk:
-
Ko darīt, ja jūs nonākat situācijā, kad viņi jums atbild uz kādu citu jautājumu, nekā jūs jautājāt?
Kas ar mani notiek šajā brīdī? Kāda ir sajūta? Kā tikt galā ar šīm sajūtām?
Un galvenais:
Vai ir iespējams iemācīties veidot komunikāciju tā, lai joprojām tiktu saņemta atbilde uz nepieciešamo jautājumu? Un saglabāt attiecības?
Un es atbildu: jūs varat.
Psihoterapija ir paredzēta, lai tiktu galā ar šīm sarežģītībām
Un, lūdzu, nebrīnieties, ka šajā rakstā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Ka es šeit nedodu padomus un ieteikumus, kā rīkoties, bet tikai uzdodu jautājumus.
Katra cilvēka ceļš ir atšķirīgs, savs.
Atcerieties, cik daudz noderīgu padomu jūs izlasījāt un dzirdējāt?
Cik no tiem esat izmantojis?;)
Tas viss ir par to, kas tieši tavējais personīgā vēsture un jūsu personīgā pieredze, būdama apzināta un "apstrādāta", sniegs jums savu individuāls atbildes, kas derēs tieši tev iekšā savu unikālo dzīvi.
Personīgajā terapijā vai konsultācijās es labprāt palīdzēšu jums atjaunot vai attīstīt prasmi uzdot jautājumus, uzklausīt jūsu jautājumus un atbildēt uz tiem, vai arī kopā ar jums rūpīgi, ar interesi un zinātkāri meklēt atbildes, kas ir piemērotas jūs.
Marija Veresk, Tiešsaistes psihologs, geštalta terapeits.
Ieteicams:
Bieži Uzdotie Jautājumi Psihologam
Ļoti bieži pirms tikšanās vai konsultācijas cilvēki uzdod dažādus jautājumus. Es centīšos atbildēt uz jautājumiem, kas man biežāk tiek uzdoti. Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai atrisinātu manu problēmu? Tas viss ir atkarīgs no pieprasījuma iemesla.
Pusmūža Krīze. Jautājumi Un Atbildes
1. Kas ir pusmūža krīze? Vai to var saukt par depresijas veidu? Dzīvē ir vairākas neizbēgamas krīzes. Tas ir, periodi, kad apstākļi ir mainījušies un prasa mainīt noteikumus un dzīvesveidu. Tā ir krīzes būtība. Vieta, kur pāriet uz jaunu līmeni.
Kaut Kas Līdzīgs Psihoterapijai: Bieži Uzdotie Jautājumi Un Godīgas Atbildes
Uz jautājumu: “Kas ir psihoterapija un kā tā darbojas?” Katrs psihoterapeits un psihologs jums atbildēs atšķirīgi. Ideju uzrakstīt šo piezīmi rosināja klients, kurš uzdeva ļoti svarīgu, manuprāt, jautājumu: ko mēs šeit darīsim un kā notiek psihoterapija?
Psihoanalīze - Jautājumi Un Atbildes
Šajā materiālā esmu mēģinājis ļoti īsi formulēt atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem par dažādiem darba aspektiem psihoanalītiskā formātā. Saturs Ko dara psihoanalīze Kādas problēmas var atrisināt ar psihoanalītiķi Kurš var gūt labumu no psihoanalīzes Kam NAV nepieciešama psihoanalīze Kā izvēlēties speciālistu Kas notiek konsultācijas laikā Tiešsaistes psihoanalīze (distances terapija) Tikšanās biežums Terapijas ilgums Pieprasījumi klientam, psiho
Vecāki: 3 Jautājumi Un 3 Atbildes
Gaidot savu trešo bērniņu, plānojot savu pieaugušo un viņa bērnības dzīvi, jūs neviļus domājat par noteikumiem, par kritērijiem, par šī ļoti pieaugušā bērna dzīves rezultātiem. Tomēr skolā mums kaut ko nedaudz nemācīja … Tātad nez kāpēc mums nebija mācību priekšmeta par bērnu audzināšanu, par vecāku dzīves gudrību ne skolā, ne institūtā (ne pirmajā ne pat otrajā) … Mēs izdomāsim
