KĀPĒC ĢIMENĒS, KURĀ VISS IR LABS, KAS AR BĒRNIEM NAV LABS

Video: KĀPĒC ĢIMENĒS, KURĀ VISS IR LABS, KAS AR BĒRNIEM NAV LABS

Video: KĀPĒC ĢIMENĒS, KURĀ VISS IR LABS, KAS AR BĒRNIEM NAV LABS
Video: ПРОФЕСCИЯ - ПРОСТИТУТКА / PROFESIJA PROSTITŪTA 2024, Maijs
KĀPĒC ĢIMENĒS, KURĀ VISS IR LABS, KAS AR BĒRNIEM NAV LABS
KĀPĒC ĢIMENĒS, KURĀ VISS IR LABS, KAS AR BĒRNIEM NAV LABS
Anonim

Neliela piezīme par šo tēmu, jo bieži pēdējā laikā ir sākušas sazināties ģimenes, kas ir draudzīgas un laimīgas, un, protams, no vienas puses, ir prieks, ka ir šādas ģimenes, bet nez kāpēc kaut kas notiek ar bērniem šīs ģimenes, bet ne tas, ka, piemēram, bērni vardarbīgi cīnās savā starpā, vai bērniem nav raksturīgu ilgstoši iegūtu simptomu - stostīšanās, enurēze, dusmu lēkmes, smags svars utt.

Tātad tas ir viss. Mūsu realitāte, mūsu dzīve ir daudzu faktoru sekas, un vissvarīgākais ir tas, ko mēs ar tiem darām. Kādus lēmumus, kādas darbības mēs veicam. No tā mēs iegūstam to, kas mums ir.

Katrai ģimenei ir sava realitāte, ko viņi ir radījuši un ko viņi izsaka psihologam, piemēram, mums ir draudzīga un laba ģimene. Un es ar to nestrīdos. Bet ir arī realitāte, ko es redzu kā psihologu, daži aspekti, dažas detaļas. Es, iespējams, neredzu visu (es neesmu ekstrasenss), bet es, piemēram, redzu, ka viens bērns ģimenē gadu gaitā kļūst resns, bet otrs pret viņu izrāda agresiju, sit pa viltīgajiem; vienu bērnu nevar atstāt bez mātes nevienā vietā, savukārt otram ir problēmas ar vēderu, un mātei katru dienu jāierodas skolā, lai atnestu viņam svaigu ēdienu un citas lietas.

Ti, ko es redzu kā psihologs? Laba ģimene, bet tās iekšienē es redzu, ka pastāv kaut kāds attiecību konteksts, kas prasa pārmaiņas, un tieši šis konteksts veido bērnu simptomus. Faktiski šie simptomi kalpo kā stabilizatori, lai ģimene paliktu vesela un turpinātu savu dzīvi. Kurš tagad nevar būt neatkarīgs bez ģimenes? Bērni. Un tieši viņiem ir vitāli svarīgi saglabāt ģimeni kopā. Tāpēc pat neapzināti viņi to darīs. Ja mēs noņemam bērna vai bērnu simptomu, tad konteksts, par kuru mēs runājam, noteikti būs jūtams. Es domāju, piemēram, uzņemties burvju spēku un likt bērnam momentā pārstāt stostīties, rasties problēmas skolā, saslimt utt. Ko darīs vecāki? Ja visas pārējās lietas ir vienādas, viņiem vairs nav jārūpējas par bērnu un jādzīvo ar viņa problēmām, un beidzot viņi var veltīt laiku viens otram. Un tad izrādās, ka kopā nez kāpēc izrādās neinteresanti, garlaicīgi, vai nez kāpēc mēs sākam lamāties, vai apnikt viens otram utt.

Tādējādi simptoms kļūst par sava veida disfunkcionāla konteksta stabilizatoru. Tāpēc mēs varam teikt, ka, kamēr simptoms pastāv, daži vai daži ģimenei ļoti svarīgi jautājumi netiek atrisināti, lai cik labi tas būtu. Jebkuru ģimeni var salīdzināt ar dzīvu organismu, kam nepieciešama stabilitāte, bet arī nepārtraukti aug un attīstās. Ja jūsu ģimenē viss ir kārtībā un simptoms izpaužas, tad tas norāda, ka jūsu ģimenei ir vajadzīgas kaut kādas iekšējas izmaiņas, t.i. jūsu ģimenei jāsasniedz jauns līmenis, un jāatrisina dažas būtiskas problēmas, kas prasa izmaiņas. Pretējā gadījumā, tāpat kā jebkurš veselīgs organisms, ģimene sāk slimot, un bieži vien šīs slimības iznāk caur bērniem.

Ģimenēm, kuras savā ģimenē redz ko līdzīgu, iesaku veltīt laiku viens otram, nebaidīties būt atklātiem un sirsnīgiem (galu galā jums jau ir drošības robeža, jūs redzat, ka esat laba ģimene), un apspriediet, cik stiprs un jūsu ģimenei ir trūkumi. Jūs varat paņemt lapu un sadalīt to vairāk nekā 2 daļās, no vienas puses uzrakstīt 10 STIPRĪBAS, no otras puses - 10 VĀJUMUS (NAV MAZĀK!). Kad esat atradis šos kontekstus un sācis tos mainīt, arī bērnu simptomi sāks pazust.

Ja jūs tos nemeklēsit un nemainīsit, tad simptomi saglabāsies pēc iespējas ilgāk, lai glābtu ģimeni. Bet, kad bērni aug, bērni nonāk viņu dzīvē, un neatrisinātie konteksti, kas laika gaitā iegūst spēku, kļūst par nopietnu pārbaudi ģimenei un tās integritātei.

Ieteicams: