Kad Dzīve Paiet Garām Vai Nedaudz Par Gaidīšanu

Video: Kad Dzīve Paiet Garām Vai Nedaudz Par Gaidīšanu

Video: Kad Dzīve Paiet Garām Vai Nedaudz Par Gaidīšanu
Video: 101 отличный ответ на самые сложные вопросы интервью 2024, Maijs
Kad Dzīve Paiet Garām Vai Nedaudz Par Gaidīšanu
Kad Dzīve Paiet Garām Vai Nedaudz Par Gaidīšanu
Anonim

Cik bieži pamanāt, ka gaidījāt kaut ko brīnišķīgu un brīnišķīgu, piemēram, no ceļojuma, bet tā rezultātā tas nenotika, vai arī iedomājāties priekšstatu par to, kā mīļotais cilvēks gatavos brokastis un negaidīja?

Kas notiek ar mums, ja mūsu cerības netiek piepildītas - mēs noteikti jūtamies vīlušies. Un tas notiek gandrīz vienmēr, kad mums ir neapzinātas cerības, kad mēs neatzīstam sev to, ko gaidām no šī vai tā notikuma vai personas.

Mēs varam iztēloties pilis gaisā, iedomāties princi uz balta zirga vai brīnišķīgu princesi, un tad saskarties ar realitāti tādu, kāda tā ir, satraukties, notīrīt to un atkal gaidīt, kamēr fantāzija piepildīsies. Un labi, ja mēs apzināti to darītu. Parasti mēs paši īsti nezinām par savām cerībām, tās drīzāk ir kā neliela nesaprotama, neskaidra noskaņojuma sajūta, tas ir kaut kas ļoti nenotverams un nenoteikts. Bieži vien mēs atzīstam, ka mūs sagaidīja vilšanās, ko jūtam, pēkšņi uztveram šo nepiepildīto cerību sajūtu un, šķiet, skumjam.

Pa to laiku izrādās, ka kāda dzīves daļa pagāja bez mūsu līdzdalības, mēs neredzējām tos vērtīgos mirkļus, kas notika, mēs tos notīrījām, jo tas nebūt nav tas, ko mēs gaidījām. Vai tas notiek ar jums? Man ir jā.

Es iesaku jums apzināties savas cerības. Mēģiniet novērot sevi, cik bieži jums ir cerības? Un cik bieži jūs kļūstat drosmīgs? Ko jūs patiešām gaidāt vai vēlaties? Ko darīt, ja jūs to varat izdarīt pats? Ko jūs palaižat garām tajos brīžos, kad skatāties uz viņiem kā "tas tā nav"? Kā var mainīties jūsu dzīves kvalitāte, kad sākat pamanīt to, kas ar jums notiek šobrīd?

Kad mūsu cerības kļūst apzinātākas, kad mēs iemācāmies tās noķert aiz astes, mēs varam ar tām kaut ko darīt - saprast, no kurienes tās radušās, kādas vajadzības var būt aiz tām, patstāvīgi iemiesot vai atklāt lūgumus radiniekiem, mēs varam vienkārši atteikties no dažām cerībām, it īpaši, ja sapratām, ka tās ir nereālas. No gaidāmā stāvokļa mēs pārietam uz darbības stāvokļiem, mēs arvien vairāk kļūstam par savas dzīves autoriem, mēs mācāmies redzēt un novērtēt to, kas ir jau tagad, nevis dzīvot pilīs gaisā.

Izmēģiniet šo mazo praksi! Un mani ļoti interesē, kāda būs jūsu pieredze;) Pēkšņi jūs nolemjat padalīties!

Jūsu Natālija Frīda

Ieteicams: