2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50
Labdien, dārgie draugi!
Mēs turpinām attīstīt tēmu par terapiju, par tās posmiem, par attieksmi pret klienta terapiju tās dažādos posmos.
Pirms pāris dienām es minēju, ka ir fāze, kad terapeits un klients sāk strādāt pie "saskares robežas". Ļaujiet man paskaidrot, kas tas ir, katram gadījumam. Šāds darbs var notikt, ja klients neapmierinās tikai ar psihologa ieteikumu saņemšanu, kopā ar viņu atklāj viņa dzīvi utt., Bet jau pamana psihologu kā dzīvu cilvēku un pamana viņa reakcijas uz viņu. No klienta attiecībām ar psihologu rodas darbs pie šīm attiecībām (par attiecībām starp klientu un terapeitu kopumā). Un terapijas procesā tas ir tieši šis darbs pie saskares robežas. Šis ir darbs par to, kas notiek starp klientu un terapeitu viņu mijiedarbībā, saziņā, attiecībās. Notiek šeit un tagad
Bet, piemēram, lai gan tas var parādīt, ka kaut kāds aizvainojums pret psihologu attiecas uz pagātni, bet tagad ir jūtas, spriedze starp tām ir arī tagad, kaut kas no šīs sajūtas notiek vai nenotiek tieši tagad. Tas ir viss, ko mēs pētām un apspriežam.
Un darbs pie saskares robežas, kā es rakstīju, sākas posmā, kad klients pamanīja psihologu kā dzīvu cilvēku un … (tas notiek diezgan bieži), viņš viņam kaut ko piedēvēja, dažas prognozes parādījās uz psihologa.. Protams, klients vēl nezina, ka prognozes ir prognozes.
Tad ir vērts pieminēt, kas ir projekcija. Piemēram, klienta vecāki bērnībā tika pārmesti par kavēšanos vai teica, ka neviens viņu negaidīs, viņiem bija kauns, ka viņi kaut ko nesaprot, viņi bija dusmīgi uz viņu, bija noguruši.
Tagad iedomājieties situāciju, ka klients nokavēja sesiju, skrēja, domādams, ka psihologs viņu negaidīs. Atnācu, psihologs ir uz vietas, bet kaut kā noguris (vakars jau ir, pieņemsim). Mēs sākām strādāt, klients vēl nav atguvis elpu un nav dzirdējis viņam uzdoto psihologa jautājumu.
Mēs visi pierodam pie redzētā no bērnības. Tātad arī mūsu klients iemācījās gaidīt tikai šādas reakcijas. Viņš bērnībā bērnībā neredzēja tik bieži kā viņa vecāki, un tagad viņš domā, ka visu cilvēku reakcija uz viņu vienmēr var būt tieši tāda. Un ko viņam vajadzētu sajust šajā situācijā? Ka viņš tiks pārmācīts par kavēšanos, kauns par to, ka nesaprot, ka terapeits jau ir noguris un tik un tā būs dusmīgs. Šeit mūsu klients var atkāpties sevī vai sākt uzbrukt terapeitam, pārmetot, ka viņš viņu nemīl, nepieņem, kaunina, dusmojas uz viņu utt. Un terapeits nepavisam nav klienta vecāks, viņam ļoti simpatizē kavēšanās (galu galā cilvēki, un dažreiz viņi var kavēties), un tas, ka kāds viņu var nedzirdēt un nesaprast, un nemaz nav uzbudināms, kad ir noguris, bet nemaz nav noguris, kā tas varētu būt, bet tagad ir tikai vakars, un klients ir pieradis domāt par visu vecāku piemēru, ka visi cilvēki vakarā nogurst.
Tātad, redzot, ka klientam kaut kas nav kārtībā, viņa reakcijas kaut kā neatbilst situācijai, psihologs var pieņemt, ka tā ir jūtu nodošana, kas tika adresēta, kā mūsu gadījumā, vecākiem, terapeitam. Klients no pastāvīgā terapeita gaidīja tikai sprieduma reakciju. Tātad psihologs pēta notiekošo, kāpēc klients šādi reaģē.
Nu, šāda darba procesā visi cilvēki pārstāj būt līdzīgi saviem vecākiem, iegūst savas unikālās iezīmes, saziņa ar viņiem kļūst arvien vieglāka, parādās jauni draugi, strīdi apstājas ar vecajiem, ģimene kļūst mierīgāka.
Paldies par uzmanību!
Ieteicams:
Rūpes Par Sevi Un To, Kas Ir Patiesa Mīlestība Pret Sevi
Kā izjust mīlestību pret sevi un rūpēties par sevi? Mīlestība pret sevi un aprūpe bieži tiek sajaukta ar savtīgumu un iedomību. Rūpēties par sevi nozīmē darīt sev kaut ko patīkamu, nestresot, izklaidēties un viegli pavadīt laiku. Es nestrīdos, sevis mīlestībā ir veselīga egoisma deva.
Kā Iemācīties Paļauties Uz Sevi? Kļūsti Par Laipnu Māti Sev
Katram no mums ir vajadzīga māte - cilvēks, kurš par mums rūpējas un domā, kuram mūsu intereses ir pāri visam. Pieaugušais pats kļūst par šo māti. Katram no mums ir “iekšējā māte” - tā personības daļa, kas ir atbildīga par mums adresēto aprūpi, mīlestību un atbalstu.
Atļauj Sev
Man patīk rakstīt ziņas, rakstus, stāstus. Man patīk to visu apzināties un iemiesot uz papīra, drukātā veidā, spriežot un runājot. Agrāk man patika gari vakari pie galda virtuvē ar draugiem, kaut ko domājot un apspriežot, argumenti, kas ved uz patiesību.
Interesanti Fakti Par Cilvēka Psiholoģiju. Jūs To Nezinājāt Par Sevi
Jūs nevarat nepievērš uzmanību ēdienam, seksam un briesmām. Vai esat ievērojuši, ka cilvēki vienmēr apstājas, lai apskatītu negadījuma vietas? Patiesībā mēs nevaram ignorēt bīstamo situāciju. Katram cilvēkam ir īpaša smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par izdzīvošanu, un jautā:
Kā Pārvarēt Sevi Un šaubas Par Sevi, Domājot Savādāk
Reiz maza lapsa skrēja pa mežu un, nokļuvusi nepazīstamā vietā, iekrita gravā. Viņš bija pašā apakšā. Un sliktākais ir tas, ka viņš nokļuva ķekara barā. Kaudze smirdēja pretīgi. Tas bija lipīgs un nejauks. Es gribēju pēc iespējas ātrāk izkļūt no tā un mazgāties ūdenī.
