2024 Autors: Harry Day | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 15:50
Cilvēki, kuri izmanto maģisku domāšanu, var uzskatīt, ka ir apveltīti ar spēju lasīt domas. Viņi var droši teikt: "Es zinu, ko jūs šobrīd domājat."
Patiesībā domu lasīšanā nav nekā maģiska.
No kā sastāv spēja “lasīt domas”?
1. No personas sūtītajiem verbālajiem un neverbālajiem signāliem
Nesen mēs ar kolēģi pārskatījām viņa klīnisko gadījumu (tika saņemta piekrišana publicēšanai). Klienta uzvedība viņā izraisīja apjukumu, un viņam bija grūtības pārbaudīt realitāti. Viņa vārdiem: "Es pats neesmu pilnīgi pārliecināts, vai tās ir manas prognozes, vai klienta prognozes. Viņa jebkuru manu rīcību interpretē kā faktu, ka es viņā iemīlējos, es vēlos ar viņu seksu. Lai gan mazliet agrāk es bija gandrīz pārliecināta, ka viņai ir izveidojies erotisks pārnesums, un viņa nodod savas jūtas kā manējās."
Mēs ar kolēģi sākām analizēt faktus, ko varētu teikt par klienta simpātiju pret viņu, ko pati klients noliedza.
Tūlīt tika atklāti daži fakti, kas runā par viņas manipulācijām: vairākas reizes klients piedāvāja viņai psihologam braukt mājās, kļūt par draugiem, reiz piedāvāja konsultēties kafejnīcā, pēc tam jautāja par viņa ģimenes stāvokli, attieksmi pret riteņbraukšanu. ka šis sporta veids ir viņas mīļākais, es varētu uz sesiju ierasties cieši pieguļošā īsā kleitā bez apakšveļas … Kolēģes mēģinājumi noskaidrot, kas slēpjas aiz šiem priekšlikumiem un jautājumiem, nāca klajā ar meitenes izsmieklajiem vārdiem: „Jā, es tikai ierosināju, es vienkārši jautāju … un tā tālāk.
Tad viņa sāka sabotēt psihoterapiju, izlaižot sesijas. Kolēģa mēģinājumi noskaidrot, kas par lietu, saskārās vai nu ar rupjībām, vai ar divdomīgiem mājieniem.
Tā kā mans kolēģis ir psihologs ar nelielu pieredzi, šāda klienta uzvedība viņu ļoti sarūgtināja, viņš zaudēja sirdi, viņš gribēja no visa atteikties.
Pēc viņa uzvedības analīzes mēs atklājām arī kļūdas, kas varētu atbalstīt klienta modeli, proti: reiz terapijas laikā psihologs teica, ka viņš ir vientuļš, viņš vēlas iet uz bāru un iedzert ar kādu meiteni.
Pēdējā sesija beidzās ar klienta vārdiem: "Jau atzīsti, ka vēlies mani."
Kolēģa vārdiem sakot: "Un tā ir taisnība, es vairs neesmu pārliecināts, ka nevēlos."
Šī klīniskā gadījuma analīze ļāva izdarīt secinājumu par savstarpēju projektīvu identifikāciju.
2. Tātad, prāta lasīšana papildus verbālo un neverbālo signālu analīzei sastāv no projektīvās identifikācijas
Projektīvā identifikācija savukārt sastāv no introjekcijas un projekcijas. Introjekcijas laikā cilvēks, tāpat kā sūklis, absorbē sarunu biedra "es" daļas, notiek daļēja vai pilnīga saplūšana ar viņu.
Tā, piemēram, no daudziem klientiem es dzirdu frāzi: "Tu esi līdzīgs man." Šī primārā klientu lojalitāte mudina mūs atrast kopīgu domāšanu un pat dzīvesveidu. Klientu pārliecība, ka esam līdzīgi, noved pie pārliecības: "Ja mēs esam līdzīgi, tad domājam tāpat." Šeit parādās projekcija. Klients var sākt piedēvēt man savas domas un motivāciju. Piemēram, ja klients jūtas dusmīgs, viņš sāk domāt, ka arī es jūtos dusmīgs utt.
Ar projektīvu identifikāciju klients ir ne tikai pārliecināts, ka psihologs izjūt dusmas uz viņu, bet arī sāk viņu provocēt, piemēram, pateikt kaut ko tādu, kas potenciāli var izraisīt agresiju. Ja psihologs nepietiekami kontrolē sevi, tad viņš sāks reāli piedzīvot agresiju, kļūstot par projektīvās identifikācijas upuri. Redzot agresiju, klients saņem apstiprinājumu par savu nevainību.
Tāpēc psihologam jāspēj saglabāt saikni ar realitāti visas psihoterapijas laikā, lai spētu atšķirt savas patiesās jūtas un stāvokli no klienta jūtām un stāvokļa. Projektīva identifikācija ir ļoti lipīga. Ja tas netiek uzraudzīts un izstrādāts, tad tiek zaudēta analīzes un paškontroles objektivitāte. Un terapija pārvēršas par banālu rīcību no psihologa un klienta jūtām, t.i. attiecības pārstāj būt terapeitiskas un kļūst personiskas.
Fakts, ka mans kolēģis pieminēja savu vēlmi iedzert ar kādu meiteni, jau runā par emociju kontroles zaudēšanu. Šis apgalvojums var izraisīt klienta prognozi, ka psihologs dod mājienu, ka viņiem būtu jauki kopā iedzert, un pēc tam projektīva identifikācija - klienta mēģinājumi provocēt psihologu tuvināties, pat ja psihologam sākotnēji nebija ienācis prātā tuvāk klientam. Savukārt klienta projektīvā identifikācija, viņas vēlme nodarboties ar seksu ar psihologu piedāvā izklaidēties un, visbeidzot, prasība atzīt, ka viņš viņu seksuāli piesaista, patiesībā izraisīja situāciju, kad, sapinoties viņa jūtās, psihologs, sāka izjust neprofesionāla rakstura klienta interesi, kas lika viņam meklēt palīdzību, lai turpmāk neiekristu šajā slazdā.
Ieteicams:
Kāpēc Jūs Klusējat, Ja Kaut Kas Jums Nav Piemērots?
Prasme runāt par nepatīkamo Mana problēma ir tā, ka es neko neizliju. Es nezinu, kā izteikt dusmas; tā vietā man ir vēzis. Vudijs Alens Sociālajos tīklos pašlaik notiek zibakcija ar mirkļbirku #mayuprofoskazatinі. Cilvēki stāsta, kā, kaut kam teicis “nē”, nonāca pie tā, ko saka “jā”.
Jūs Redzat Tikai To, Ko Vēlaties Redzēt - Kopumā Jūs Esat Problemātiskais
Ir ļoti populāra ideja, ka cilvēks redz tikai to, ko vēlas redzēt. Turklāt tas ir balstīts uz pilnīgi uzticamu faktu par mūsu uzmanības selektivitāti, ko 19. gadsimta beigās pamanīja amerikāņu psihologs un filozofs Viljams Džeimss (viņš to nosauca, ja mana atmiņa mani neviļ, "
Identifikācijas Slazdi
Identifikācijas jēdziens ir diezgan attīstīts psiholoģiskajā literatūrā. Taču manu pievilcību viņam drīzāk nosaka nevis interese par pētniecību, bet gan iekšējā enerģija, kas mani piepilda jebkurā tikšanās reizē ar identifikācijas fenomenu manā un manu klientu dzīvē - reālā un simboliskā.
Ko Darīt, Ja Vēlaties Doties Uz ģimenes Terapiju, Bet Jūsu Partneris To Nedara?
Dažreiz notiek situācijas: ir acīmredzams, ka pastāv problēma, un jūs pat varat to vairāk vai mazāk skaidri izklāstīt (piemēram, konkrēta problēma attiecībās). Un ir speciālisti, kas palīdz atrisināt tieši šāda veida problēmas (piemēram, ģimenes un pāru psihologi).
Projektīvās Tehnikas Un Mākslas Terapija: Līdzības Un Atšķirības
Bieži rodas neskaidrības starp zīmēšanas testiem, projektīvās diagnostikas metodēm, projektīvajām terapijas metodēm un mākslas terapiju. Apskatīsim, kas viņus vieno un kādas ir atšķirības. Viņus vieno tas, ka visos gadījumos tiek izmantoti zīmējumi vai attēli (iepriekš sagatavoti vai klienta zīmēti), kā arī pats mehānisms, uz kura tiek būvēts darbs - projekcijas mehānisms - kad klients it kā pārnes savu iekšējo stāvokli uz ārēju objektu (attēlu, zīmējumu vai citu radošuma
