Paldies, RUDENS

Video: Paldies, RUDENS

Video: Paldies, RUDENS
Video: Rudens. Autumn - Music Sergey Grishuk 2024, Maijs
Paldies, RUDENS
Paldies, RUDENS
Anonim

Rudens neatlaidīgi rosina dažādas pārdomas, tostarp tādas, kas nav pieņemamas saprātam. Šis ir filozofisks laiks, kas liek aizdomāties par esības plūstamību un saturu, par vakardienas vasaras dienas neatgriezeniskumu …

Rudens sākums man asociējas ar pirmo skolas zvanu. Tad bērnībā šķita, ka šie zvani būs neskaitāmi. Bet tagad es saprotu, ka manā dzīvē tādu bija tikai desmit!.. Pirmie desmit skolas zvani …

Es nezinu, kas tieši mani pamudināja uz šīm atmiņām un pārdomām: neveiksmīgā klasesbiedru tikšanās, mana dēla straujā nobriešana, aizkustinoša dziesma par skolu, kas skanēja pilsētā? Vai visi kopā?.. Bet es domāju … Es domāju par nenotveramo, aizritējušo vasaru, par nodzīvotajiem gadiem, par dzīvi …

Rudens kaitinoši uzdod jautājumu: "Vai mēs dzīvojam tā, kā vēlētos? Vai dzīvojam tā, kā jūtam dzīvi? Vai dzīvojam dzīvi pilnībā?"

Tas nedaudz izskaidro faktu, kāpēc kritiens ir saistīts ar depresiju. Viņas jautājumi ir ļoti sarežģīti, un ne visi saprot, ka agrāk vai vēlāk viņiem ir jāmeklē atbildes. Ārējās informācijas plūsma, piemēram, cunami, nogāž mūs no kājām un pilnībā noslāpē mūsu iekšējo balsi. Mēs viņu nedzirdam, bet pēc noteiktām izpausmēm saprotam, ka viņš ir …

Rudens cenšas koncentrēties uz to, ka dzīve, plūstot pašreizējā brīdī, nestāv uz vietas. Tas atgādina, ka bērni aug, kļūst neatkarīgāki no mums, vecākiem. Kāds iet uz bērnudārza vecāko grupu, kāds uz nākamo klasi, kāds kļūst par vecāku kursu. Mēs ne vienmēr apzināmies savu bērnu vecumu. Bet bērnudārzs, skola, koledža, universitāte atspoguļo acīmredzamo, ka dzīve patiešām nav iesaldēta abstrakcija.

Drīz pirmais septembris, bet es vairs nestāvēšu uz skolas valdnieka baltā priekšautā un lokos. Es nedziedāšu dziesmu "Skaisti ir tālu". Man pirmais skolas zvans nekad neskanēs …

Nekad!.. Tas bija pagātnē … Un atmiņa rūpīgi salika šīs atmiņas un ar tām saistīto pieredzi man pieejamā vietā. Es atceros!.. Un ar prieku, dažreiz skumjām, nožēlu un satraukumu es atceros šo laiku. Kā teica mana skolas skolotāja: "Viss iet, bet nekas nepāriet …".

Eh, vismaz uz mirkli atgriezt skolas dzīves gabalu. Redziet to meiteni, kura sapņoja par daudzām lietām un steidzās kļūt par pieaugušo. Runājiet ar viņu vismaz mazliet par nākotni, par mīlestību, par dzīvi … Ja tas būtu iespējams …

Un rudens, viņa atnāks … Un skanēs skanoša dziesma skolu pagalmos, pūs ar svaigu smaržīgu vēju un atgādinās, ka dzīve turpinās! Vēju mūzikas iedvesmota, ar molbertu un spilgtām krāsām paletē viņa nekontrolējami metīsies uz priekšu, piepildot dzīvi ar jaunu jēgu un jaunu saturu.

Paldies, RUDENS!..

Ieteicams: